Jautā uzņēmējs: plānojam izejvielas ražošanai pirkt no ārvalstīm, jo tas, visticamāk, būs ekonomiski izdevīgāk. Kā veiksmīgi plānot sadarbību ar ārvalstu piegādātāju? Kā pārliecināties par tā uzticamību? Kādus sadarbības noteikumus paredzēt? Kā saņemt garantiju, ka svešumā esošais partneris nepiemānīs? Kādi ir būtiskākie riski, un kā no tiem izvairīties?

Kā veiksmīgi plānot sadarbību ar ārvalstu piegādātāju?

Uzņēmējam, kurš vēlas iepirkt izejmateriālu ražošanai, pareiza piegāžu loģistika un sadarbība ar piegādātāju var spēlēt izšķirošu lomu, sevišķi periodos, kad konkrētie izejmateriāli ir pieprasīti un veidojas deficīts, vai arī – piegādātājam rodas piegāžu problēmas, kā rezultātā var tikt pārtraukta ražošana.

Pirms uzsākt sadarbību, droši vien vajadzētu uzdot gan sev, gan piegādātājam jautājumus un censties saņemt izsmeļošas atbildes:

  • vai piegādātājs veido izejmateriālu uzkrājumus? (ja jā, tad cik lielos apjomos mēnesī, nedēļā, gadā? ja nē, cik tālu atrodas piegādes vieta?)
  • kā tiks organizēta piegāde?
  • vai atbildību par transportēšanas organizēšanu uzņemas nosūtītājs vai saņēmējs?
  • kāds ir vidējais transportēšanas laiks konkrētajā maršrutā:
    a) normālā situācijā; 
    b) sarežģītā situācija: transporta trūkums, ledus apstākļi, force majeure utt.?
  • vai ir pieejami alternatīvi maršruti / transporta veidi?
  • vai piegādātājs savā darbībā izmanto kādu no kvalitātes vadības sistēmām?
  • vai piegādātājs piedāvā online pārlūksistēmu, kur pasūtītājs var redzēt pasūtījumu, daudzumu, piegāžu statusu?

Jo vairāk jautājumu uzdosiet sev un piegādātājam, jo labākas izredzes ir minimizēt iespējamos piegāžu pārtraukuma riskus. Kā vēsta veca paruna "neturiet visas olas vienā grozā" – attiecīgi, ja izejmateriālu piegādes ir vitāli svarīgas ražošanas procesiem, tad vēlams iepirkumus veikt no 2 vai vairākiem piegādātājiem. Jo, arī veselīga konkurence var nākt par labu, ja kāds no piegādātājiem vēlas pacelt materiālu cenas.

Kā pārliecināties par sadarbības partnera uzticamību?

Valstis un uzņēmumi globāli iedalās risku grupās. Skandināvija ir zema riska kategorijā. Taču jāņem vērā, ka, pateicoties globalizācijai, zema riska tirgos var ienākt un darboties ne tik apzinīgi uzņēmēji.

Pirms uzsākt sadarbību, būtu ieteicams pārbaudīt gan uzņēmumu, gan tā vēsturi, gan uzņēmuma īpašniekus un to reputāciju. 

Pirmais un galvenais pārbaudes veids ir internets: gan meklētājos gan sociālajos tīklos. Tīmekļa vēsture dažreiz saglabā informāciju, ko šķietami esam par sevi kādreiz izdzēsuši. Attiecīgi - dažreiz bez lielas piepūles var atrast "zilus brīnumus" par meklējamo personu. 

Noderēs arī oficiālie resursi, kas sniedz informāciju Latvijas uzņēmumiem par ārvalstu sadarbības partneriem: vēstniecība, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāvniecība, Tirdzniecības kamera, organizācijas un apvienības, kas apvieno konkrētas uzņēmējdarbības nozares. Maksas resursi: specializētās kompānijas, kas nosaka kredītriskus, piemēram, "Coface". Maksas pakalpojums no Uzņēmumu Reģistra – Latvijā vai mērķa valstī, u.c.

Kādus sadarbības noteikumus paredzēt?

Jums ir jādefinē pašiem, kādu sadarbības modeli izvēlēties. Atgriežoties pie punkta iepriekš rakstītā, – jo vairāk jautājumu būsiet uzdevuši sev vai sadarbības partnerim, jo vieglāk būs definēt noteikumus. Pārējais jau tiek risināts savstarpēju pārrunu ceļā.

Mūsdienās tirgu un noteikums nosaka pircējs (buyer’s market), jo, pateicoties globalizācijai, ir palielinājusies konkurence. Pārsvarā  pārdevēju ir vairāk nekā pircēju (ar atsevišķām industrijām, kur toni joprojām nosaka pārdevējs).

Taču, ja plānojat ilgtermiņa sadarbību, jāņem vērā šādi aspekti:

  • par velti piedāvā tikai "sieru peļu slazdā". Neuzķerieties uz lētiem piedāvājumiem. Katrā industrijā ir aptuveni zināms tirgus līmenis. Ja kaut kas tiek piedāvāts krietni zem tā, tad piedāvājums jāpārbauda dubultā; 
  • jebkura biznesa pamatā ir savstarpējs ieguvums (win-win). Ja būsiet savu piegādātāju nospieduši uz "ceļiem" ar iepirkuma cenām vai citiem noteikumiem, tad, ja pēc laika viņš saņems izdevīgāku sadarbības piedāvājumu, visticamāk, jūsu piegādātājs izvēlēsies sev izdevīgāku variantu. Jums nāksies atkal tērēt laiku un naudu jauna piegādātāja meklēšanai

Kā saņemt garantiju, ka svešumā esošais partneris nepiemānīs?

Bizness pēc būtības ir riskanta spēle, un 100% garantiju neviens nekad nevar dot. Taču pastāv veidi, kā riskus var samazināt, piemēram, kredītrisku apdrošināšana, preces apdrošināšana, apmaksa caur akreditīvu utt. 

Kaut arī dzīvojam interneta laikmetā, tomēr cilvēciskās attiecības neviens vēl nav atcēlis. Protams, vislabāk pirms sadarbības uzsākšanas būtu doties pie potenciālā partnera uz mītnes zemi un apskatīties gan infrastruktūru, gan attieksmi, gan kompānijas politiku. Piemēram, ja jūsu bizness ir atkarīgs no piegāžu precizitātes, tad, ja aizbraucat un redzat, ka piegādātājs neizmanto modernas noliktavas uzskaites sistēmu, droši vien būtu jāuzdod daudz papildu jautājumi, kā viņš garantēs piegādes utt. 

Jāatceras, ka bizness ir savstarpējas uzticības spēle. Jo godīgāks un atklātāks būsiet pats, jo tādi tad būs arī sadarbības partneri. Katrā gadījumā negodīgie un sava labuma meklētāji ātri vien atsijāsies. 

Kādi ir būtiskākie riski, un kā no tiem izvairīties?

Puslīdz kontrolējami riski ir piegāžu drošība, regularitāte, transporta pieejamība, naudas aprite, valūtas stabilitāte utt. Jo labāk būsiet izdarījuši savu mājasdarbu, jo vieglāk būs kontrolēt riskus.

Taču ir arī citi riski, kurus paredzēt un kontrolēt nevaram. Piemēram, laikapstākļi, banku darbība, reģionālā drošība utt.

Nedomāju, ka dzīvē ir iespējams 100% izvairīties no visiem riskiem. Ir jāapzinās, ka ir lietas, kuras ir ārpus mūsu kontroles. Visprātīgāk būtu darīt savu darbu pēc iespējas labāk un lieki nesatraukties par rezultātiem.