Lai uzņēmums saņemtu aizdevumu bankā, nereti nākas kaut ko ieķīlāt, kas, protams, nozīmē risku pazaudēt ieķīlāto īpašumu. Ko ieķīlāt? Kā minimizēt riskus? Kā šādā situācijā rīkoties gudri?
Raksts tapis sadarbībā ar Artu Beitāni, SIA "Behrens / Oaklins M&A Baltics" konsultanti.
Nepieciešamība pēc investīcijām parasti rodas ne tikai jaunpienācējiem uzņēmējdarbībā, bet arī sevi jau pierādījušiem uzņēmējiem. Parasti papildu kapitāls palīdz uzņēmumiem attīstīties, piemēram:
- iegādāties jaunas darba telpas, nekustamo īpašumu, iekārtas, autotransportu un citus pamatlīdzekļus, kā arī veikt remontu vai rekonstrukciju;
- palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu;
- attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus.
Pastāv vairāki uzņēmuma vai attīstības projektu finansējuma avoti, kas parasti atšķiras pēc to mērķa, pielietojuma, termiņa, kā arī riska, ko uzņemas finansētājs. Bankas aizdevums parasti ir viens ar visaugstāko atmaksas prioritāti, jo tas parasti ir nodrošināts ar hipotēku un ķīlām uz uzņēmuma aktīviem, un tam ir visaugstākā atmaksas prioritāte uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Līdz ar to banka, izsniedzot kredītu, ir gatava uzņemties mazāk riska, bet prasa arī zemāku cenu (procentu likmi) par izsniegto aizdevumu.
Salīdzinājumam - paša īpašnieka ieguldījums pamatkapitālā ir visriskantākais uzņēmuma finansējuma veids, jo īpašnieks ir pēdējais rindā uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, viņš saņem naudu atpakaļ tikai tad, kad apmierinātas pilnīgi visas uzņēmuma kreditoru prasības. Papildu ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā nav nodrošināts. Līdz ar to šāds ieguldījuma veids ir visriskantākais, un par to investors arī sagaida lielāku atdeves procentu.
Tāpēc visbiežāk uzņēmumi, meklējot papildu naudas līdzekļus sava biznesa attīstīšanai, vēršas pie bankām, jo tieši banku kredīts savas augstāk minētās specifikas dēļ parasti ir lētākais uzņēmumiem pieejamais finansējuma avots, proti, procentu likmes banku kredītiem salīdzinājumā ar citiem finansēšanas avotiem vidēji ir zemākas.
Bankas aizdevums pret ķīlu
Lai samazinātu savu risku, bankas parasti pieprasa noteiktu aizdevuma atmaksas garantiju. Par aktīvu iegādes darījuma nodrošinājumu visbiežāk kalpo tieši par piesaistītajiem parāda līdzekļiem iegādājamais objekts. Bieži, īpaši pie projekta finansēšanas ar lielāku risku vai arī, ja bankas rādītājs LTV (loan to value) – aizdevuma summa pret aktīva novērtējuma vērtību – nav pietiekams, banka var pieprasīt papildu nodrošinājumu. Tas var būt vai nu papildu ķīlas veidā vai, piemēram, juridiskās vai fiziskās personas garantijas veidā. Par papildu ķīlu var kalpot:
- cits uzņēmumam piederošais nekustamais vai kustamais īpašums;
- uzņēmuma krājumi;
- apgrozāmie līdzekļi vai bankas kontos esošie naudas līdzekļi;
- uzņēmuma kapitāla daļas;
- trešās personas ķīla.
Piešķirot kredītu, banka vispirms noskaidro, kādam mērķim tas nepieciešams. No kredīta izlietošanas mērķa un projekta novērtējuma, kas ietver sevī arī risku novērtējumu, ir atkarīgs, kādu kredīta nodrošinājumu banka izvēlēsies. Katram nodrošinājuma veidam ir savas priekšrocības un trūkumi:
|
Nekustamais īpašums |
Visizplatītākais nodrošinājuma veids ir nekustamā īpašuma hipotēka. Parasti nekustamā īpašuma vērtību nosaka ārējais eksperts, tā nav tik mainīga kā citu uzņēmuma aktīvu vērtība, kur, piemēram, apgrozāmo līdzekļu apjoms un novērtējums uzņēmuma parastās saimnieciskās darbības ietvaros var mainīties ik dienu. Turpretim nekustamā īpašuma vērtība (lai gan arī pakļauta tirgus tendencēm) var tik aplēsta ar lielāku drošību. Parasti bankas dod priekšroku arī pirmās kārtas hipotēkai, kas nozīmē, ka pie uzņēmumu maksātnespējas pirmās kārtas hipotēkas turētājs ir pirmais kreditoru rindā pie aktīvu realizācijas. Otrās un trešās kārtas hipotēkas attiecīgi sniedz mazāku ķīlas vērtības saņemšans garantiju uzņēmuma bankrota gadījumā. Kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu ir viens no veidiem, kā iegūt ilgtermiņa aizdevumu ar vidēji zemākām procentu likmēm kā citiem nodrošinājuma veidiem un finansējuma apjoms var būt vidēji no 50% - 75% no īpašuma vērtības. Ieķīlājot nekustamo īpašumu kredīta nodrošinājumam, klientam jārēķinās ar papildu izdevumiem. Zemesgrāmatas nodaļā par hipotēkas reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva 0,1% apjomā no piešķirtā aizdevuma, kā arī jāmaksā par nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu. |
|
Ražošanas iekārtas, transportlīdzekļi |
Aizvien biežāk šāds kredīta nodrošinājums tiek aizstāts ar tādu aizdevuma formu kā līzings, proti, banka (vai līzinga kompānija) iegādājas nepieciešamos līdzekļus (iekārtas, transportlīdzekļus u.tml.) un tos iznomā uzņēmumam, nosakot vērtību, atlikušo vērtību un procenta likmi, kā arī izpirkuma nosacījumus. Šāda finansējuma forma aizdevējam ir drošāka, jo tas saglabā īpašumtiesības par ķīlu. Ja tiek ieķīlātas uzņēmuma īpašumā jau esošas iekārtas vai transportlīdzekļi, finansējuma apjoms var būt vidēji no 40-60% no vērtības. Zemāks finansējuma apjoms tiek noteikts tāpēc, ka pie ātrās realizācijas saistībā ar uzņēmuma maksātnespējas procesu parasti ir gandrīz neiespējami atgūt pietiekamu vērtību no ieķīlātā aktīva. Līdzīgi kā ieķīlājot nekustamo īpašumu, uzņēmumam jārēķinās ar komisijas maksu bankai par ķīlas priekšmetu apsekošanu un novērtēšanu. |
|
Debitoru parādi |
Apgrozāmo līdzekļu kreditēšanai nereti izmanto faktoringu jeb aizdevumu pret debitoru parādiem. Pie šī finansējuma veida uzņēmums pēc būtības "nopērk" naudas saņemšanu no debitoriem ātrāk nekā līgumā atrunātajā termiņā. Tehniski pie faktoringa banka (vai faktoringa kompānija) finansē uzņēmumu pret pavadzīmēm ar tiesībām iekasēt maksājumus no klientiem. Pie dažādiem faktoringa veidiem banka var uzņemties vai neuzņemties debitoru risku. Visizplatītākais veids faktoringam ir tāds, kur banka kavēto debitoru risku neuzņemas un prasa uzņēmumam atgriezt saņemto finansējumu par konkrēto rēķinu, ja debitors būtiski kavē termiņus vai kļūst šaubīgs. Jāatceras - lai nodotu klientu faktoringam, tam jāiegūst apdrošinātājkompānijas un bankas riska novērtējums. Gadās, ka banka, balstoties uz šādu analīzi, klientam faktoringu atsaka. |
|
Finanšu ķīla |
Finanšu ķīla parasti tiek izmantota kā papildu nodrošinājums, ja bankai pie projekta riska novērtējuma nepietiek ar citiem ķīlas veidiem. Pie šī nodrošinājuma parasti tiek slēgts finanšu ieķīlājuma līgums, kā arī banka pieprasa, lai vismaz 85% - 100% no visa uzņēmuma apgrozījuma notiek caur bankas kontiem, pār kuriem pašai bankai ir kontrole. Šādi banka nodrošinās pret situācijām, kas saistās ar uzņēmēja nepareizu rīcību vai citiem aizdevuma līguma pārkāpumiem no uzņēmuma puses. |
|
Uzņēmuma kapitāla daļas |
Uzņēmuma kapitāla daļas, kas pieder īpašniekiem, visbiežāk kalpo kā papildu nodrošinājums aizņēmumam vai arī kā pamata nodrošinājums mezanīna aizdevumam. Šis nodrošinājums tiek sniegts juridiski no trešās personas – uzņēmuma īpašnieka - un parasti tiek noformēts kā kapitāldaļu komercķīla. |
|
Trešās personas vai uzņēmuma īpašnieka galvojumi |
Papildu nodrošinājumi tiek pieprasīti no uzņēmuma, līdz tiek izpildīti nepieciešami bankas rādītāji, kā arī lai nodrošinātos pret pamata ķīlas vērtības samazināšanās un citām situācijām, kas, pēc bankas novērtējuma, var pasliktināt tās situāciju. Jāatzīmē - ja kredīts tiek izsniegts pret trešās personas galvojumu, tad bankas vērtēs ne tikai uzņēmuma dzīvotspēju un finanšu plūsmu, bet arī galvotāja naudas plūsmas stabilitāti, pietiekamību un kredītvēsturi. |
Ķīlas novērtējums
Visbiežāk ķīlu novērtē ārējais eksperts, kas nosaka tai tirgus vērtību jeb cenu, par kādu mantu ir iespējams pārdot brīvajā tirgū. Nereti bankas apstiprināto vai piesaistīto ekspertu vērtējumi var būtiski atšķirties no uzņēmuma paša ķīlas novērtējuma. Jāatceras arī, ka īpašuma apdrošināšanas vai bilances vērtība sākotnējā vai atlikusī vērtība nav īpašuma tirgus vērtība un līdz ar to nav saistoša pie ķīlas novērtējuma. No šī eksperta vērtējuma atkarīgs, cik lielu daļu no kredīta nodrošinās ķīla (iepriekš minētais LTV rādītājs). Jāņem vērā, ka LTV rādītājs ir bankas "iekšējā virtuve" un to klientam nekad neatklāj.
Protams, ķīla ir tikai neliela daļa no informācijas, ko analizē finansētājbanka pie kredīta piedāvājuma izteikšanas. Vēl daži faktori, ko vērtē banka:
- projekta būtība, tirgus un uzņēmuma konkurētspēja;
- uzņēmuma komanda un līdzšinējie panākumi un rezultāti;
- uzņēmuma klientu bāze un piegādātāji;
- uzņēmuma citi sadarbības partneri;
- uzņēmuma finansiālais stāvoklis un potenciāls;
- uzņēmuma nākotnes ienākumi un naudas plūsma;
- īpašnieka līdzšinēji ieguldījumi uzņēmumā un uzņēmuma kredītvēsture;
- aktīvu apgrūtinājumi ar citām saistībām;
- ķīlas pārdošanas iespējamais termiņš.
Vissvarīgākais novērtējumā ir uzņēmuma esošais un plānotais finansiālais stāvoklis, tā spēja noteiktā laikā veikt parāda saistību apkalpošanu un pie reizes nopelnīt naudu arī turpmākai attīstībai. Jo riskantāka no bankas viedokļa ir aizdevuma atmaksa, jo vērtīgākam jābūt nodrošinājumam. Protams, ja klients bankai nevar ticami pierādīt kredīta atmaksas avotus vai arī tie ir pārāk riskanti, banka kredītu neizsniegs, lai cik vērtīgs būtu ķīlai piedāvātais objekts.
Risks zaudēt ķīlu
Par galveno risku kredītam pret ķīlu no uzņēmuma viedokļa varētu būt risks zaudēt ķīlu bankas rīcības dēļ, kur uzņēmējs var nebūt pārliecināts kādās situācijās banka var rīkoties un vērst piedziņu pret ķīlu. Te noteikti ir rūpīgi jāizlasa kredīta līgums un arī ķīlas līgumi, jālūdz bankai skaidrojumi par visiem neskaidrajiem punktiem, kas saistās ar bankas tiesībām realizēt ķīlu.
Jebkurā gadījumā pirms aizņemties finanšu līdzekļus ir būtiski izvērtēt uzņēmuma spēju nākotnē laikus un pilnā apmērā segt kredītsaistības un veikt scenāriju plānošanu. Ir svarīgi pārliecināties par nākotnes naudas plūsmas stabilitāti un apmēru, uzņēmuma vadošās komandas spēju sasniegt uzstādītus mērķus, kā arī novērtēt visus riskus un to novēršanas pasākumus.
