Ārvalsts finanšu investoru piesaistes aspekti

Baltijas uzņēmēji bieži izmanto iespēju piesaistīt ārvalsts finanšu investoru. Tas ir atraktīvs investīciju piesaistes veids, ja uzņēmums grib attīstīties, bet tā darbības rādītāji neļauj saņemt papildu bankas finansējumu, ja investīcijas risks pārsniedz to, ko ir gatava uzņemties banka, ja nodrošinājums nav pietiekams, un citos gadījumos.

Saskaņā ar "Invest Europe" ziņojumu (Central and Eastern European Private Equity Statistics 2015) 2015.gadā kopējais privātā kapitāla investīciju apjoms Viduseiropas un Austrumeiropas (CEE) reģionā sasniedza 1,6 miljardus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā. Kopējais uzņēmumu skaits, kas saņēmuši privātā kapitāla investīcijas CEE reģionā, bija 312. Saskaņā ar šo pētījumu 91% no visa saņemtā finansējuma no privātajiem ieguldījumu fondiem tika ieguldīts Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos.

Finanšu investori iedalās vairākās kategorijās, bet visaktīvāk Baltijas uzņēmumos parasti investē privātie ieguldījuma fondi, tostarp riska fondi. Šādi investori parasti meklē uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu ar mērķi tos finansēt, kā arī atkarībā no fonda stratēģijas aktīvi piedalīties uzņēmuma vadībā un ieguldīt ne tikai naudu, bet arī kontaktus, zināšanas un prasmes, lai veicinātu uzņēmuma vērtības izaugsmi un arī atdevi no veiktā ieguldījuma. Investīciju laika termiņš šādiem fondiem var būt ļoti dažāds, svārstoties no 5-7 gadiem līdz pat 100 gadiem dažiem ģimenes privātā kapitālā fondiem.

Ko sagaida investori?

Parasti šādi ieguldījuma fondi vērtē iespējamās investīcijas un meklē uzņēmumus ar sekojošām iespējām / pazīmēm:

• iespēja ātrai vērtības izaugsmei;
• konkurētspējīgi produkti un pakalpojumi;
• stabila peļņa / naudas plūsma;
• kvalitatīva vadības komanda, kas spējīga īstenot mērķus;
• caurspīdīgs un moderns vadības stils, kas jau eksistē vai ko var ātri ieviest;
• caurspīdīga juridiskā struktūra bez papildu apgrūtinājumiem;
• iespēja jau šodien vienoties, uz kādiem nosacījumiem un kad finanšu investors pārdod savas daļas.

Parasti ieguldījuma fonds, vietējais vai ārvalsts, ir gatavs ienākt ar savu kapitālu arī mazākuma daļās uzņēmumā. Tomēr, novērtējot konkrētās valsts riskus, ārvalstu investīciju fonds var pieprasīt vai nu lielāku atdevi no investīcijām (piemēram, lielākas dividendes kapitālieguldījumu gadījumā), vai papildu garantijas, vai nodrošinājumus tieši tiem riskiem, ko viņš uzskata par pietiekami lieliem. Pie noteikta riska novērtējuma no investora puses var tikt prasīta arī kontrole uzņēmumā. Protams, konkrēto daļu apjomu uzņēmuma kapitālā, kas tiek piešķirts investoram, nosaka pārrunās, izejot no dažādiem faktoriem, tai skaitā arī uzņēmuma attīstības stadijas, novērtējuma un risku novērtējuma, ko veicis investors.

Izaicinājumi investoriem

Ārvalsts finanšu investora / investīciju fonda kapitāla piesaistes procesā Baltijas uzņēmumi bez iepriek's minētajiem bieži saskarās ar šādiem izaicinājumiem:

• vietējā uzņēmuma peļņas un naudas plūsmas nepietiekams apjoms. Saistibā ar to, ka Latvijas un Baltijas tirgus ir samērā neliels salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, bieži vien pat veiksmīgākie uzņēmumi nespēj piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo to apgrozījuma un peļņas / naudas plūsmas apmērs, kā arī nepieciešamo investīciju apmērs neatbilst minimālajiem kritērijiem. Parasti ārvalstu fondi interesējas par tādām investīciju iespējām Baltijā, kuru apjoms nav mazāks par 5 miljoniem eiro, bet visbiežāk kritērijs ir 7 vai pat 10 miljoni eiro. Tiesa, ne visa šī nauda būtu jāiegulda uzreiz, bet jābūt skaidrai attīstības stratēģijai, kas var, piemēram, paredzēt investora ieguldījumu vairākos posmos, bet ar kopējo investīciju ne mazāku kā noteiktais slieksnis. Šī apjoma ierobežojums ārvalstu fondiem galvenokārt ir uzlikts tāpēc, ka lielākajos tirgos tiem arī ir lielākā izmaksu bāze, kuru ir grūti kompensēt ieguldot samērā nelielajos uzņēmumos;

• skaidras ilgtermiņa vīzijas un stratēģijas neesamība. Daudzi uzņēmumi darbojas tirgū bez formālās vīzijas un stratēģijas, kas ir skaidra un saprotama ne tikai pašam uzņēmējam, bet arī visai iesaistītajai komandai un darbiniekiem. Pat ja šis uzņēmums ir veiksmīgs šodien un tam ir 1-2 gadu darbības prognoze vai budžets, tas var nebūt interesants ārvalsts investīciju fondam, jo pietrūkst ilgtermiņa skats uz tirgu, uzņēmuma ilgtspējīgu potenciālu un konkurences priekšrocībām. Investora piesaistes procesā ir svarīgi ne tikai radīt šādu biznesa plāna un finanšu plāna dokumentu, bet izstrādāt to ciešā sadarbībā ar uzņēmuma vadību un darbiniekiem, lai visi organizācijas līmeņi piedalītos gan mērķu noteikšanā un izstrādē, gan to turpmākajā sasniegšanā;

• pārāk augstas cerības par cenu. Praksē daudzos gadījumos uzņēmuma īpašnieki domā - ja ieguldījumu veic ārvalstu investors, tad uzņēmuma daļu cenai ir jābūt lielākai. Bieži uzņēmēji arī uztver sava ieguldījuma vēsturisku vērtību kā minimālo uzņēmuma cenu, kas jāiegūst pie tā pārdošanas. Praksē pārāk lielas ekspektācijas par cenu vai nesamērīgas prasības no uzņēmēja puses var jau pašā sākumā apstādināt turpmākās pārrunas;

• uzņēmuma necaurspīdīgā uzskaite un nespēja pielāgoties atskaišu prasībām. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, finanšu plānošanas un uzskaites nepietiekams caurspīdīgums un nespēja nodrošināt konkrēto vadības informāciju investoriem bieži vien kļūst par nopietnu šķērsli neturpināt investīcijas pārrunās. Tā kā bieži ieguldījuma fonds pilda pasīvā investora lomu, jāapzinās, ka pēc ieguldījuma veikšanas uzņēmumam, iespējams, būs jāveic virkne iekšējo pārmaiņu, lai spētu pielāgoties investora / fonda prasībām ikmēneša, ik ceturkšņa un gada darbības kontrolei. Visticamāk, no investora puses tiks piedāvātas vairākas jaunas atskaites, kas kļūst par nepieciešamu darbības sastāvdaļu;

• uzņēmuma darbības atkarība no uzņēmuma īpašnieka vai dažiem vadītājiem. Praksē viens no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc Baltijas uzņēmumiem ir grūti piesaistīt investīcijas, tai skaitā arī no ārvalstīm, ir uzņēmuma darbības lēmumu un partnerattiecību liela koncentrācija uzņēmuma īpašnieka rokās. Ja vietējam investoram tas dažreiz var būt pieņemami, jo tirgus ir saprotams, tad ārvalstu investoram, kas darbojas ārpus vietējā tirgus, tas rada lielu risku, ko grūti novērst uzreiz, jo tas saistās ar organizācijas pārmaiņu procesu uzņēmumā;

• risku novērtēšanas un novēršanas sistēma. Ārvalstu investoram, kas detalizēti nepārzina konkrētās valsts vides riskus, parasti nepieciešama palīdzība, lai novērtētu šādus riskus. Ieguldot uzņēmumā, finanšu investoram nepieciešama pārliecība, ka šādi riski tiek regulāri uzraudzīti, vērtēti un novērsti no uzņēmēja puses;

• slikta procesa vadīšana un taktiskās kļūdas. Kā jebkurš projekts, tā arī uzņēmuma pārdošanas process ir jāvada. Tas prasa lielu laika un zināšanu ieguldījumu no pārdevēja puses. Ir svarīgi taktiski izrēķināt visus procesa soļus un noteikt "pareizos" pircējus. Pie taktiskām kļūdām var pieskaitīt tādus gadījumus, kad tiek izvelēts "nepareizs" pircējs vai izmantotas nepareizas taktikas (piemēram, sazināšanas veids, informācijas pasniegšanas neatbilstošs veids).

Parasti, jo agrākā uzņēmuma attīstības stadijā ir veiktas investīcijas, jo svarīgāk investoram ir būt tuvu savam ieguldījumam ģeogrāfiski. Ja uzņēmuma darbība jau sasniegusi būtiskus apjomus vai nu ja investori ir vairāki, investīciju fondam ir mazāk svarīgi ģeogrāfiski būt tajā pašā valstī, kur ir veikta investīcija.

Veiksmīgākie piemēri

Praksē veiksmīgākie piemēri, kad tikušas piesaistītas ārvalsts finanšu investoru investīcijas Baltijas uzņēmumiem vienmēr bieži saistītas ar vairākiem faktoriem:

• uzņēmums ir TOP 5 vai TOP 10 savā konkrētajā tirgus segmentā;
• ir skaidra ilgtermiņa attīstības stratēģija un vīzija;
• ir skaidri noteikts investīciju izmantošanas mērķis;
• uzņēmumam ir ilgtspējīgas konkurences priekšrocības;
• cerētais piesaistāmo investīcijas apmērs ir no 5-7 miljoniem eiro;
• ir izveidots detalizēts biznesa un finanšu plāns, kas novērtē un nosaka (vislabāk iekļaujot arī neatkarīgā eksperta viedokli) gan tirgus, gan organizācijas apstākļus un novērtējumu, tai skaitā arī uzņēmuma konkurences priekšrocības;
• uzņēmumā ir stipra, motivēta vadības komanda, kas ieinteresēta turpināt darbu;
• ir izveidota caurspīdīga un skaidra plānošanas, uzskaites un kontroles sistēma;
• uzņēmuma komanda ir spējīga komunicēt ar investoru un prezentēt savus panākumus un plānus.

Pirms uzsākot jebkuru investīciju piesaistes procesu, īpaši runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, uzņēmējam jāapzinās, ka tas sastāv no daudziem soļiem, kur veiksmīga rezultāta panākšanai ir nepieciešama rūpīga gan paša uzņēmēja, gan uzņēmuma un piesaistīto speciālistu analīze un iesaistīšanas.