Lai arī martā nereti zemi vēl klāj sniegs un ir auksts, bet gaiss jau sāk smaržot īpašāk – pēc pavasara. Šis ir laiks, kad ne tikai sajūsmā smaidīt par kārtējo dabas mošanās brīnumu, bet jāpadomā arī par sevi – pēc ziemas un vīrusu laika ir jāpabaro ķermenis ar ko veselīgu, ar pirmajiem pavasara vitamīniem. Audzējiet tos paši! Jums taču ir sava palodze, vai ne?

Zaļumu audzēšana uz palodzes ir pa spēkam katram pat tad, ja jums nav "zaļo pirkstiņu". Ja negribas neko sarežģītu, ļaujiet asnot sīpollokiem. Raža ilgi nebūs jāgaida, un tā palīdzēs pret pavasara nogurumu, apgādās ar izsīkušajām vitamīnu un enerģijas rezervēm. Katrā pavasara zaļumā ir vesels organismam vajadzīgo vielu kokteilis, katrs dīgsts smaržo pēc pavasara, un košs zaļums atrodas rokas stiepiena attālumā.

Audzējam lociņus!

Kā jau minēts, šis ir visvienkāršāk audzējamais pavasara zaļums. Lai tiktu pie zaļajiem asniem, nepieciešams vien trauks ar ūdeni un sīpols. Sīpolu ievieto nelielā ūdens daudzumā, un jau pēc pāris dienām būs redzami pirmie asni. Lai lociņi augtu ātrāk, ūdenim var pievienot nedaudz cukura, savukārt, lai dīgstošais sīpols kalpotu par dekoru, to var ievietot caurspīdīgā stikla traukā, pamatnē ieberot arī krāsainus akmentiņus vai gliemežvākus.

Ja pacietības ir vairāk, augsnes substrātā var stādīt sīksīpoliņus – garenā traukā vai kastē (tādas labāk iederas uz palodzes) pilda substrātu, kurā cieši citu pie cita sastāda sīpolus. Jāatceras, ka 2/3 sīpola jāatrodas virszemē. Augsne regulāri jālaista.

Diedzējam kressalātus!

Kressalāti satur daudzus vērtīgus vitamīnus un minerālvielas, to lapas ir lieliska piedeva dažādiem salātiem, zupām un citiem ēdieniem. Sēkliņas var diedzēt uz mitras salvetes vai vates, taču nemitīgi ir jāseko līdzi, lai pamatne ir mitra, pretējā gadījumā dīgsti izkaltīs. Kressalāti dīgst patiešām strauji, tāpēc jau pēc 5 dienām tie ir lietojami uzturā. Kressalātus var sēt arī uz plānas kūdras kārtas – tad pieblietē, aplaista un pārsedz ar plēvi. Te gan jāatceras, ka pārāk siltā telpā un spožā saules gaismā kressalāti kļūst rūgti. Līdzīgi dīgstus var diedzēt arī no citām sēkliņām, piemēram, redīsu.

Baudām zirņu lakstus!

Kafejnīcās un restorānos pēdējā laikā nereti tiek pasniegti ar zirņu lakstiem dekorēti ēdieni. Šie laksti garšo pēc saldajiem zirnīšiem un izskatās lieliski, protams, tie ir arī veselīgi. Diedzēšanai labāk izvēlēties agrās cukura zirņu šķirnes. Uz nakti tos aplej ar ūdeni un mērcē, līdz zirņi ir uzbrieduši un divkāršojušies apjomā. Tad kastītē vai citā traukā ber aptuveni 5 cm biezu zemes kārtu, kurā blīvi iesēj zirņus. Tos pārber ar aptuveni 1 cm biezu augsnes kārtu un aplaista. Sējumu nosedz ar samitrinātu salveti un novieto siltā vietā.

Zirņi sadīgst jau pēc 3–4 dienām, tad salvete jānoņem un sējums jānovieto gaišā vietā. Jāatceras, ka zirņu saknēm ir nepieciešams gaiss, tāpēc trauka apakšā jāveido drenāžas kārtiņa. Pirms ēšanas lakstus var noskalot vēsā ūdenī, tā tie būs vēl sulīgāki.

Izgaršojam pētersīļus!

Pētersīļus un selerijas uz palodzes vislabāk izaudzēt, izmantojot iepriekš izaugušas saknes. Pēc izrakšanas no zemes tās jāuzglabā pagrabā, pirms stādīšanas saknes jāsaīsina. Sakne jāapgādā ar pietiekamu mitrumu un gaismu. Līdzīgi mazas lapiņas var izdiedzēt no bietēm, rutkiem un burkāniem. Ja par sakņu sagatavošanu nav padomāts jau rudenī, nāksies pēc zaļumiem labāk doties uz tirgu vai veikalu. Der zināt, ka sakņaugu lapiņas aug lēnāk – tām nepieciešamas 3–4 nedēļas, kā arī tās var apdraudēt laputis, tāpēc regulāri ir jānoskalo zem tekoša ūdens.

Ņem podiņu!

Mūsdienās pie zaļumiem tikt ir vienkārši – pat lielveikalos teju visu gadu ir nopērkams baziliks, loki, timiāns, piparmētras, rozmarīns utt. Tiesa, par to audzēšanas apstākļiem varam vien izteikt minējumus. Jāatceras gan, ka šo garšaugu mūžs nav ilgs, tie paredzēti ātram patēriņam, taču, labi rūpējoties par zaļumiem, tie uz palodzes zaļos līdz pat vairākiem mēnešiem (īpaši baziliks). Šādi augi ir regulāri jālaista, jātur saulainā vietā, vēlams pārstādīt lielākā traukā, lai var attīstīties sakņu sistēma un augs var augt plašumā.

Noderīgi!

  • Sēšanai un diedzēšanai nedrīkst izmantot kodinātas vai citādi ķīmiski apstrādātas sēklas. Rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju uz iepakojuma.
  • Kā diedzēšanas traukus var izmantot arī dažādas tukšas kārbas, uz pusēm pārgrieztas piena vai sulu tetrapakas, olu kastītes, burciņas. Tās var aplīmēt ar krāsainu papīru, aptīt ar aukliņām vai kā citādi izdaiļot, pārvēršot par košu interjera dekoru.
  • Podiņos var sēt arī lapu salātus, taču tie pēc izdīgšanas ir jāretina, lai neizstīdzē.
  • Uz palodzes iespējams izaudzēt arī mazos ķirštomātiņus – tam jāizvēlas ar kūdru pildīti podiņi.
  • Kad garšaugi paaugušies, tos var stādīt dārzā vai kastēs uz balkona.
  • Ja izaudzētos zaļumus nav iespējams apēst uzreiz, tos var ievietot maisiņā ledusskapī, tādējādi saglabājot vēl vairākas dienas, taču, ja raža ir vēl lielāka, sagrieztus zaļumus var sasaldēt un lietot ilgāku laiku.
  • Diedzētie graudi satur A, B grupas vitamīnus (B1, B2, B6, B12), C, D, E, K, dzelzi, mangānu, fosforu, cinku, kalciju, kāliju, magniju.