Latvijā vidējā gada inflācija šogad varētu būt zemāka nekā pagājušajā gadā, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Ieva Šnīdere .
"Kopumā šogad vidējo gada inflāciju turpinās noteikt ārējie faktori (naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē). Saglabājoties pašreiz vērojamajām zemajām naftas cenām pasaulē, prognozējam, ka vidējā gada inflācija būs zemāka nekā iepriekšējā gadā," teica Šnīdere.
Komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī, viņa norādīja, ka septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, tomēr šogad attiecīgajā mēnesī patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 1990. gada (izņemot 2009.gadu).
Tostarp EM pārstāve atzīmēja, ka šogad septembrī lielākā ietekme uz cenu samazināšanos joprojām bija degvielai saistībā ar zemajām naftas cenām pasaulē. Mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 4,8 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem.
Savukārt pēc straujā pasaules naftas cenu krituma jūnijā-augustā, kad augusta vidū cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, augusta beigās tās stabilizējās, atgriežoties augusta sākuma cenu līmenī 47-48 ASV dolāri par barelu. Septembrī pasaules naftas cenām bija vērojams neliels kāpums - vidēji cenas mēneša laikā pieauga par 2 %. "Vienlaikus saistībā ar prognozēm, ka naftas piegādes apjomi netiks samazināti, nav pamats gaidīt būtisku naftas cenu kāpumu tuvākajā laikā," teica Šnīdere.
Tāpat viņa minēja, ka septembrī sezonālu faktoru ietekmē cenas samazinājās pārtikai par 0,6 %. "Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pazemināšanās šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,15 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam augļiem, gaļai un kartupeļiem," klāstīja Šnīdere, piebilstot, ka pasaules pārtikas cenām septembrī bija vērojams neliels kāpums – salīdzinot ar augustu, tās pieauga par 0,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un cukuram.
EM pārstāve norādīja, ka cenas septembrī turpināja samazināties arī siltumenerģijai. Dabasgāzes cenas krituma dēļ cenas siltumenerģijai samazinājās par 1,2 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,05 procentpunktiem. Savukārt kopš gada sākuma cenas siltumenerģijai ir samazinājušā par 12,5%.
Pēc Šnīderes teiktā, lielākā palielinošā ietekme septembrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā pieauga par 4,8 %, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem. Cenas pieauga arī personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem par 1,9%.
Savukārt citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka dati par patēriņa cenu izmaiņām šā gada septembrī ir ļoti netipiski. "Pretēji gaidītajam cenu pieaugumam šoreiz vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājās par 0,5%. Tas ir lielākais cenu samazinājums kopš 2010.gada septembra," teica ministrijā.
Tostarp cenu kritums pārsvarā fiksēts precēm, cenām samazinoties par 1,7% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Spēcīgāko ietekmi uz cenu samazinājumu radīja cenu kritums pārtikas precēm, it īpaši piena un piena produktiem, kā arī dārzeņiem un kartupeļiem, attiecīgi par 7,5% un 7,6%.
Vienlaikus pakalpojumu cenas vēl arvien turpināja celties, septembrī pieaugot par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pieaugums it īpaši attiecināms uz komunālo maksājumu un mājokļa uzturēšanas izdevumiem. Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmē elektroenerģijas cenas pieauga par 27,6%.
Pēc FM paustā, līdzīga elektroenerģijas cenu pieauguma tendence būs vērojama arī atlikušos šī gada mēnešos bāzes efekta dēļ. "Pārējo energoresursu cenas, proti, gāzes un siltumenerģijas, jau ilgstošu laiku uzrāda lejupvērstu cenu dinamiku, sekojot energoresursu krītošajām cenām pasaules tirgos. Nav izņēmums arī degviela, to cenu kritums sastādīja 18% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri," klāstīja ministrijā.
Tāpat tajā atzīmēja, ka noturīgs cenu pieaugums vērojams ar ēdināšanu un izmitināšanu saistītiem pakalpojumiem - kopumā par 2,6%. "Jāatzīmē, ka paaugstinošo efektu uz pakalpojumu cenu pieaugumu atstāj arī darbaspēka izmaksu kāpums, kas visticamāk turpināsies arī turpmāk," piebilda FM.
Vienlaikus ministrijā vērsa uzmanību uz to, ka pēc operatīvajiem datiem eiro zonas inflācija šā gada septembrī gada griezumā samazinājās par 0,1%.
"Zīmīgi, ka bez energoresursu kategorijas, kurai vērojama krītoša cenu dinamika, eirozonas patēriņa cenas gada griezumā pieaugtu par 1%. Arī, ja no Latvijas cenu groza izslēgtu degvielas un siltumenerģijas cenu samazinājumu, tad gada inflācija būtu pozitīva - aptuveni 1% līmenī," pauda ministrijā.
Arī mēneša griezumā patēriņa cenu kritumu pārsvarā noteica degvielas cenu samazinājums par 4,8%. Tostarp tas samazināja kopējo patēriņu cenu indeksu par 0,27 procentpunktiem, bet kopumā patēriņu cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikas preču cenas bija par 0,7% zemākas. Savukārt, sākoties rudenim, ir beigušās atlaides pagājušās sezonas apģērbiem un apaviem, nomainījies sortiments un tiek piedāvātas gadalaikam atbilstošas preces. Līdz ar to arī novērojams cenu kāpums apģērbam un apaviem, attiecīgi par 3,0% un 8,9% salīdzinājumā ar augustu. Palielinājās arī pakalpojumu sektora cenas, kopā par 0,1%.
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas samazinājās par 0,1% un tādējādi gada laikā - šā gada septembrī salīdzinājumā ar 2014.gada septembri - patēriņa cenas sarukušas par 0,5%. Savukārt gada vidējā inflācija ‒ pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ‒ septembrī bija 0,3%.
