Latvijas uzņēmumiem ir jādomā par produktivitātes celšanu un jāturpina attīstīties eksporta tirgos, jārēķinās ar izmaiņām darbaspēka tirgū un likumdošanā – šo un citas atziņas pauda "iBizness" rīkotās konferences "Finanšu prognozes 2017" dalībnieki, atbildot uz jautājumu: vai ir sagaidāms Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrinājums.

Fundamentāla tendenču maiņa nav gaidāma

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, iezīmē vairākas nozīmīgas starptautiskās un pašmāju norises, kas, visticamāk, ietekmēs notikumus arī nākamajā gadā:

  • centrālās bankas ir veikušas bezprecedenta monetāro ekspansiju, procentu likmes šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī – tuvu nullei – un arī nākamajos gados saglabāsies zemas, palielinoties vien nedaudz. No jauna izsniegtie kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem šobrīd kļuvuši lētāki;
  • globālā izaugsme stagnē – pēdējā laikā tā attīstās gausi. Nākamgad gaidāms neliels ekonomiskās aktivitātes pieaugums, īpaši jaunattīstītajās valstīs. ASV gaidāma ekonomikas tempa paātrināšanās, savukārt Eiropas prognozes nav tik pozitīvas, ko lielā mērā ietekmē Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), - visticamāk, nākamais gads nebūs labāks par šo;
  • Latvijas ekonomika šobrīd attīstās ļoti, ļoti vāji, 2016.gads būs viens no pēdējā laika vājākajiem, ko lielā mērā noteikusi situācija valstīs, uz kurām eksportējam, kā arī ar ES fondiem saistīto investīciju kavēšanās (nākamgad pozitīvs signāls varētu būt fondu atjaunošanās);
  • šobrīd pakāpeniski atkopjas kreditēšana, tas turpināsies arī nākamajā gadā, būtiski ir pieaudzis arī kopējais līzinga darījumu apjoms, līdz ar to kopējais kreditēšanas portfelis ir kļuvis pozitīvs, tātad pozitīvi ietekmē arī kopējo ekonomikas attīstību;
  • fundamentāla tendenču maiņa Latvijas ekonomikā nākamgad nav gaidāma, visticamāk, ekonomikas pieaugums būs aptuveni 3% līmenī. Riski un nenoteiktība saglabāsies;
  • ja netiks veiktas būtiskas reformas, arī turpmākajos gados ekonomika attīstīsies vien par 2,5 - 3,5% gadā, kas Latvijas ekonomikai ir maz, neļaujot pārskatāmā laikā būtiski samazināt ienākumu atšķirību ar attīstītajām Eiropas valstīm.

Būtiskākās grūtības, kas traucē ekonomikai augt, pēc U.Rutkastes domām ir vairākas. Pirmkārt, tā ir salīdzinoši komplicētā nodokļu sistēma – Latvijā grāmatvedim vidēji ir jāpavada 2 reizes vairāk laika, lai veiktu savus ikdienas darbus, aptaujas liecina, ka 60% uzņēmēju ir neapmierināti ar esošo nodokļu politiku. Tāpat mums ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas rada neveselīgu konkurences vidi. Grūtības rada arī darba tirgus – vērojams spiediens uz darba algām, tāpēc tās aug straujāk nekā produktivitāte. U.Rutkaste vērš uzmanību, ka daudzi aktīvi iestājas par reformām veselības jomā, bet jāatceras, ka ne mazāk būtiska ir arī izglītība, jo tieši izglītota jaunā paaudze var palīdzēt valstij veiksmīgi attīstīties nākotnē.

Uzņēmēji noskaņoti pesimistiski

Savukārt Mārtiņš Āboliņš, AS "Citadele banka" ekonomists, uzskata, ka Latvijas ekonomikas attīstība jāskata visas Baltijas kontekstā. Diemžēl Baltijas valstu izaugsme šobrīd ir noslīdējusi zem ES vidējā rādītāja, arī regulārā pētījuma "Citadele Index" dati apliecina, ka uzņēmēji lielākoties ir noskaņoti pesimistiski. Sākot no 2011.gada ekonomikas attīstība samazinājusies visās 3 Baltijas valstīs. Latvijā pēdējos 3 - 4 gados bija novērojams daudzu neveiksmīgu sakritību kopums – AS "LIEPĀJAS METALURGS" grūtības, Krievijas sankcijas, fondu naudas pieejamības mazināšanās. Tiesa, ir arī labās ziņas – labi attīstās pakalpojumu eksports, jo īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) nozare. Ja agrāk Latvijas ekonomika balstījās uz 3 "kājām" – koksne, pārtika un transports, tad šobrīd pakalpojumu eksports veidojas kā spēcīga ceturtā "kāja".

Kādi faktori ietekmēs izaugsmi 2017.gadā? M.Āboliņš uzsver ārējās ekonomiskās vides ietekmi – Starptautiskais Valūtas fonds gan vērtē, ka ārējā vide priekš Baltijas reģiona nākamgad kļūs labvēlīgāka, tomēr arī te turpināsim izjust gan ASV prezidenta Donalds Trampa, gan "Brexit" ietekmi. Vērā jāņem arī fiskālā politika – nākamgad gaidāms straujākais budžeta pieaugums kopš 2007.gada.

Savukārt visa Baltijas reģiona nozīmīgākie izaicinājumi nākamgad būs šādi:

  • darbaspēka produktivitātes paaugstināšana (to uzsvēra visi konferences dalībnieki);
  • globalizācija – Baltijas integrācija globalizācijas ātrvilcienā ir beigusies, jo šis ātrvilciens ir apstājies;
  • tuvākajā desmitgadē Baltijai lielākais izaicinājums būs demogrāfija, nākamajos gados Latvijā darba tirgus ik gadu saruks par 8 -10 tūkstošiem cilvēku.

Izaugsmei vajadzētu būt

Ģirts Rungainis, AS "Prudentia" investīciju baņķieris kā allaž ir optimists par Latvijas ekonomikas attīstību. Viņš uzskata, ka izaugsmei vajadzētu būt, jautājums vien ir par to, cik drīz. Lai arī daži "mākoņi" ir savilkušies, tomēr nav redzami virzieni, no kurienes mūsu ekonomikai varētu nākt sliktas ziņas. Pozitīvi, ka nākamgad Latvijas ekonomikā ieplūdīs vairāk ES fondu naudas. Ģ.Rungainis arī akceptēja, ka kopš 2009.gada, kad Baltijā atsākās ekonomiskā izaugsme, Latvija ir augusi straujāk nekā Lietuva vai Igaunija. Tiesa, straujai attīstībai arī "Prudentia" eksperts iemeslus neredz, taču, raugoties ilgtermiņā, ir sajūta, ka tuvākie 2 - 3 Latvijā būs salīdzinoši labi, pēc tam varētu atkal sākties grūtāks laiks.

Vienlaikus Ģ.Rungainis atzīst, ka laikā, kad pilnībā beigsies Latvijai pieejamais ES fondu finansējums, beigsies arī daudz negatīvu lietu Latvijas biznesā, kopējā situācija kļūs daudz dabiskāka un loģiskāka. Šobrīd fondu pieejamība nereti kavē uzņēmumu pašu investīcijas, jo nemitīgi tiek nogaidīts – varbūt būs iespējams piesaistīt ES naudu. Ja šādas vieglāk pieejamas naudas nebūs, uzņēmēji domās un rīkosies paši.