2016.gada sākumā Latvijā tīmekļa vietne bija 64% uzņēmumu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Skaidrs, ka laikā, kad pasaulē internetu lieto aptuveni 3,5 mljrd. cilvēku un 80% Latvijas iedzīvotāju ik dienas ir sastopami internetā, nopietnam uzņēmumam ar vēlmi augt un attīstīties mājaslapa ir nepieciešama.
Tīmekļa vietnes lielākoties ir izveidotas lieliem un vidējiem uzņēmumiem, tā 2016.gada sākumā tīmekļa vietne bija 96% lielo uzņēmumu, 84% vidējo uzņēmumu un 59% mazo uzņēmumu. Turklāt pēdējo 3 gadu laikā straujākais mājaslapu skaita pieaugums vērojams tieši mazo uzņēmumu grupā – par 8%.
Līdz ar sociālo tīklu izplatību atsevišķām uzņēmumu grupām sava mājaslapa, iespējams, arī nav nepieciešama un tās var iztikt tikai ar kontiem sociālajos tīklos. Tomēr SIA "KOMUNIKĀCIJAS AĢENTŪRA" sociālo tīklu komunikācijas konsultante Laura Kukaine vērtē: uzskats, ka līdz ar sociālo tīklu vides attīstību mājaslapas uzņēmumiem vairs nav nepieciešamas, ir maldīgs. Internets ir kļuvis par patērētāja primāro informācijas avotu, tādēļ uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt jaunus klientus saviem produktiem vai pakalpojumiem, kā arī rūpējas par biznesa attīstību gan vietējā, gan eksporta tirgū, mājaslapa joprojām ir vajadzīga. "Tīmekļa vietne var būt pavisam vienkārša vai arī detalizēta ar dažādiem interaktīviem risinājumiem – atkarībā no uzņēmuma darbības specifikas un vajadzībām. Cilvēki internetā meklē informāciju par produktiem, pakalpojumiem, arī par sadarbības partneriem, turklāt bieži izdara izvēli jau meklēšanas procesā un uz tirdzniecības vietu dodas tikai, lai fiziski izdarītu pirkumu," uzskata AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Protams, interneta veikalu darbībai ir atšķirīga specifika, bet arī tā liecina par interneta nozīmīguma nemitīgu pieaugumu. 2016.gada sākumā 44% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies internetā, un salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo periodu šis rādītājs ir audzis par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pieaugums ir vērojams gan visās vecuma grupās, gan arī dalījumā pa dzimumiem.
Jāsaprot atšķirības
Taisnība, ka, ekonomējot līdzekļus, mazāki uzņēmumi bieži vien izvēlas veidot tikai sociālo tīklu kontus, jo no tiem iespējams iegūt ātrāku atdevi, tomēr patlaban tirgū pastāv vairāki risinājumi, kas ļauj izveidot kvalitatīvu un modernu mājaslapu ar nelielu līdzekļu ieguldījumu. "Bez sociālo tīklu konta var iztikt uzņēmumi, kas darbojas šaurā un specifiskā nozarē, vai arī atsevišķos gadījumos, kad uzņēmējdarbība veikta tikai B2B (business to business – bizness biznesam) segmentā. Savukārt bez mājaslapas mūsdienās var iztikt mājražotāji, kas sociālajos tīklos veiksmīgi spēj uzrunāt savu auditoriju, turpat arī norādot preču sortimentu un vienojoties par pārdošanas darījumu," norāda L.Kukaine. Piemēram, Facebook.com izstrādā (un dažās valstīs jau ir ieviesis) vietni "Marketplace", kas tādiem uzņēmējiem ļauj preces tirgot sociālo tīklu vidē un efektīvāk sasniegt patērētājus.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka mājaslapas ir vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju, savukārt retāk – mazumtirdzniecības un transporta nozares uzņēmumiem. Reklāmas aģentūras SIA "Not Perfect" direktors Rolands Puhovs skaidro, ka jebkura zīmola uzdevums ir iegūt "draugus", un komunikācija ir būtiska sarunas sastāvdaļa. Internets ir līdzeklis sarunai ar plašu cilvēku loku, kuru nevar uzrunāt tieši "viens pret vienu".
Tādā izpratnē līdzdarbošanās un komunikācijas veidošana digitālā vidē ir obligāta. Jautājums – kura digitālā platforma, mājaslapa vai sociālie tīkli ir vislabākie, lai iegūtu "draugus" savam zīmolam. Visbiežāk efektīvāk ir sarunāties ar cilvēkiem, tur, kur viņi ir, nevis "vilkt" viņus pie sevis. Daudziem produktiem mājaslapas kalpo tikai, lai atbildētu uz 3 jautājumiem: kas tas ir par produktu / pakalpojumu, kur to var nopirkt un kāda ir adrese un darba laiks. Savukārt draugu piesaiste savam zīmolam notiek sociālā vidē, kas ir personiskāka, cilvēciskāka un saruna ir dzīvāka un īstāka. Statistika apstiprina, ka visbiežāk uzņēmumi uztur tīmekļa vietnes, lai nodrošinātu pieeju produktu katalogam un cenrādim, bet sestā daļa uzņēmumu piedāvā veikt pasūtījumus vai rezervāciju tiešsaistē.
Reputācijas un pārdošanas rīks
Mājaslapa neapšaubāmi ir gan reputācijas, gan arī pārdošanas rīks. Pat tādās nozarēs, kur pirkumi tikai un vienīgi internetā ir ļoti reti, interneta mājaslapa ir viena no uzņēmuma vizītkartēm. Piemēram, varbūt pirmajā momentā var šķist, ka industriālo tehniku jau neviens nepirks internetā, uzņēmuma mājaslapā, bet tas ir maldinoši. "Mēs veicām klientu apmierinātības aptaujas un paši bijām pārsteigti, cik daudzi klienti meklē un izmanto internetu arī mūsu industrijā. Esam sapratuši, ka mums ir jābūt maksimāli tuvu savam klientam, ātri sasniedzamiem un jāspēj sniegt pirmās nepieciešamības informāciju," skaidro SIA "KONEKESKO LATVIJA" valdes loceklis Egīls Misāns.
Industriālās tehnikas nozarē pēdējais posms vienmēr ir cilvēku attiecības, savstarpējais kontakts, lai par tehniku izstāstītu detaļās, iepazītos ar to, saprastu un izprastu, bet vienlaikus internets ir rosinātājs uz sarunu, un tālāk jau pārdošanu noteic produkts un pārdevēja prasmes. E.Misāns ir pārliecināts, ka noteikti ir jāvelta laiks interneta lietām – mājaslapām, sociālajiem tīkliem u.tml. –, jo šis interneta posms ir ļoti svarīgs uzņēmumu biznesam un kļūst arvien nozīmīgāks. Turklāt konkurences cīņa starp tehnikas tirgotājiem arvien saasinās, tāpēc ir jābūt atpazīstamam un jābūt vismaz vienam no pirmajiem, par ko klients iedomājas, plānojot pirkumu.
Mārketinga cilvēki nereti domā: ja komunikācijas kanāls "nepārdod", tad investēt tajos nav efektīvi. Taču dzīvi cilvēki vēlas dzīvu sarunu. "Draugus neiegūst ar skaistiem un pareiziem mārketinga produkta aprakstiem, tos iegūst emocionālā sarunā, kur sociālie tīkli ir neatņemama sastāvdaļa. Zīmola draugi ir arī tie, kas pirks šos produktus, patērēs pakalpojumus, būs lojāli un ieteiks citiem," uzskata R.Puhovs.
Pat ja uzņēmumi netirgo produktus savā mājaslapā, cilvēks domās var iekārot tajā redzamo. Piemēram, "Dobeles dzirnavnieks" pastāvīgi strādā pie eksporta tirgu paplašināšanas, tāpēc tā ir arī vietne, kur potenciālais partneris var neklātienē iepazīties ar uzņēmumu. Savukārt sociālo tīklu komunikācija uzņēmumam galvenokārt ir saziņas vietne ar produktu lietotājiem. "Tur esam viegli un ērti pieejami, operatīvi sniedzam atbildes par uzņēmumu un produktiem, arī iesaistām cilvēkus un saņemam atgriezenisko saiti par saviem produktiem. Ja uzņēmums sociālo tīklu komunikāciju veido vienvirziena – tikai informatīvu, sausu un pasīvi reaģējošu –, dažkārt tiešām varbūt labāk bez tās iztikt," spriež K.Amsils. "Visi digitālie rīki – mājaslapas un sociālie tīkli – jāskata kā komunikācijas kopums, kas cits citu papildina, tomēr, ja uzņēmums nepārdod savu preci vai pakalpojumus tiešsaistē, tad tie pārdošanu veicina sekundāri – caur zīmola tēla, preces un pakalpojuma atpazīstamības prizmu. Ja uzņēmums sociālos tīklus nolēmis izmantot tikai pārdošanas nolūkā, var nākties vilties, jo primāri tie ir komunikācijas avots," rezumē L.Kukaine.
Jāvērtē atdeve
Bieži vien uzņēmumiem ir mājaslapas, ir konti sociālajos tīklos, to skaits aug, mainās atsevišķu tīklu popularitāte utt. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, cik pamatīgi uzņēmumiem ir jāizvērtē, kuros būt, lai sabalansētu izmaksas un resursus ar nepieciešamību atrasties interneta vidē. Kur ir tā robeža, lai lieki un neefektīvi neaizrautos ar tiem? L.Kukaine teic, ka katrs komunikācijas avots prasa materiālus ieguldījumus, tādēļ uzņēmumam atkarībā no izvirzītajiem mērķiem un auditorijas ir jāizvērtē piemērotākie. Nav nepieciešamības būt visur tikai "lai būtu" un komunicēt neatbilstoši kanāla videi un / vai auditorijas interesēm un vēlmēm. Jāizvērtē katra kanāla efektivitāte un tā atdeve, ievērojot biznesa mērķus, lai saprastu, kas strādā un kas ne. "Katram sociālajam tīklam ir sava komunikācijas forma, reklāmu izvietošanas mehānismi un auditorijas sasniegšanas veidi. Uzņēmuma zīmolam ir jābūt tajos sociālajos tīklos, kur ir tā auditorija," secina R.Puhovs.
Tīmekļa vietnes esamība uzņēmumos, % no attiecīgās grupas uzņēmumu kopskaita
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
