Stāsts par BIOEKONOMIKU

Termins "bioekonomika" pēdējo gadu laikā ir veiksmīgi ieviesies latviešu valodā, to diezgan plaši lieto zinātnieki, politikas veidotāji, taču plašākai sabiedrībai šis termins ir svešs un nesaprotams. Kāda ir bioekonomikas koncepcijas būtība, un vai šis jautājums ir aktuāls Latvijas iedzīvotājiem?

Sākšu ar nelielu atskatu vēsturē – industriālā revolūcija, kas norisinājās no 18.gadsimta vidum līdz 19.gadsimta vidum, padarīja pasauli pārticīgāku un bagātāku caur vienkāršu ideju: aizvietot fizisko cilvēku un dzīvnieku darbu ar enerģiju, kas iegūta no fosilās degvielas. Taču jau 21.gadsimtā pasaule ir nonākusi nepatikšanās, jo fosilā enerģija, kas darbina un no kuras ir atkarīga pasaules ekonomika, pamazām izsīkst; un siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG), kas ir fosilās degvielas blakusprodukts, pamatā oglekļa dioksīda (CO₂) veidā, kaitē mūsu planētai, padarot tās klimatu arvien siltāku un mainīgāku.

Pēdējā desmitgadē ir attīstījusies ideja, ka mazināt šo problēmu var ar bioekonomikas palīdzību, kas var tikt definēta kā ekonomika, kurā izejvielas materiāliem, ķimikālijām un enerģijai tiek iegūti no atjaunojamajiem bioloģiskas izcelsmes resursiem, t.i. augiem un dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka ekonomikas attīstīšanai tiek izmantotas biotehnoloģijas, neradot nepatikšanas planētai un tās iedzīvotājiem. Ja zinātnieki no augiem, kokiem un bioloģiskas izcelsmes atkritumiem var iegūt tādas pašas vielas kā no fosilās degvielas, tad mēs radītu mazāku piesārņojumu un turpinātu uzlabot mūsu dzīves standartus.

Kāpēc tieši tagad?

Jautājums par biotehnoloģiju, kas balstās uz dabaszinātņu un inženierzinātņu zināšanām, izmantošanu ekonomiskajos procesos ir aktualizējies tieši tagad, jo pasaules izaicinājumi pārtikas un enerģijas nodrošinājuma, kā arī vides piesārņojuma jomā ir kļuvuši vēl spēcīgāki līdz ar attīstības valstu industrializāciju. Industrializācija paglābj simtiem miljonu cilvēku no nabadzības un rada biznesa iespējas tirdzniecības partneriem, bet tā arī rada papildu slogu uz resursiem, kas ir ierobežoti, un vidi.

Pašlaik mūsu planēta sasilst, jo CO₂ koncentrācija atmosfērā pēdējo 150 gadu laikā ir būtiski palielinājusies, bet pasaules jaunā vidusšķira Ķīnā un Indijā vēlas braukt ar mašīnām un dzīvot vidusmēra cilvēka cienīgu dzīvi, kas vēl vairāk palielinās CO₂ koncentrāciju atmosfērā un vēl ātrāk iztukšos pasaules fosilās degvielas krājumus. Tajā pat laikā, kopējais pasaules iedzīvotāju skaits pieaug ģeometriskā progresijā, tāpat arī pieprasījums pēc pārtikas. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka 2030. gadā pasaulei būs nepieciešams par 40% vairāk pārtikas un par 20% vairāk enerģijas, nekā tas tiek saražots pašlaik. Lai apmierinātu šo pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, slogs uz zemi un citiem resursiem, kas tiek izmantoti pārtikas ražošanā, pieaugs.

Labi aizmirsts vecais

Bioekonomika var palīdzēt tikt galā ar šiem izaicinājumiem un problēmām. Savā ziņa bioekonomika ir tikpat sena kā cilvēce, jo izpratne par dabā notiekošajiem bioprocesiem izsenis ir bijusi cilvēku saimnieciskās darbība neatņemama sastāvdaļa: cepšana, alus un vīna darīšana, drēbju izgatavošana no kokvilnas, lina un vilnas, ādas miecēšana, ēku būvniecība no koka, koksnes izmantošana enerģijas iegūšanai. Bet nesenais un joprojām notiekošais dabaszinātņu un inženierzinātņu progress ļauj bioekonomikai kļūt par dinamiskāko un progresīvāko sektoru. Šeit būtu jāatzīmē, ka ar bioekonomiku saprot vairāku sektoru kopumu, kas var tikt iedalīti sekojoši:

• tradicionālie sektori, kas ražo un izmanto bioresursus: lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība;
• jaunie sektori, kas ar biotehnoloģiju palīdzību izmanto bioresursus dažādu preču un pakalpojumu ražošanai: biotekstila, bioķīmijas, bioenerģijas un biomedicīnas rūpniecība.

Ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā bioekonomikas sektoru – lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras, mežsaimniecības un meža rūpniecības, pārtikas rūpniecības – apgrozījums ir teju 2 miljardi eiro, tajos nodarbināti vairāk nekā 22 miljoni cilvēku jeb aptuveni 9% no kopējā Eiropas Savienības darbaspēka (BECOTEPS, 2011). Šajā kontekstā bijusī Eiropas Savienības pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna norāda: "Eiropai ir jāpāriet uz "pēcnaftas ekonomiku". Atjaunojamo resursu plašāka izmantošana vairs nav tikai viena no iespējām, tā ir nepieciešamība. Pētniecība un inovācijas būs virzītājspēki pārejai no sabiedrības, kuras balsts ir fosilais kurināmais, uz sabiedrību, kas paļaujas uz bioloģiskiem resursiem. Tas nāks par labu videi, nodrošinātībai ar pārtiku un enerģiju, un sekmēs rītdienas Eiropas konkurētspēju".

Ieradumu maiņa un dzīves kvalitātes uzlabošana

Runājot par bioekonomiku, pamatā tiek uzsvērti gūstamie labumi ekonomikai un videi, bet ko no tās iegūs patērētāji? Patērētājiem bioekonomika piedāvā iespēju izvēlēties daudz ilgtspējīgāku ceļu, kā patērēt un dzīvot. Sekojot līdzi patērētāju uzvedībai mūsdienās, varam jau tagad novērot, ka cilvēki vēlas kaut ko mainīt, izvēloties produktus, kas radīti no atjaunojamiem materiāliem un to ražošanā resursi ir izmantoti efektīvi. Pasaulē veiktos pētījumos zinātnieki (Dumitru A. et al., 2015; Rydén L. et al., 2003) ir identificējuši, ka var cilvēku ikdienā izdalīt vairākas jomas, kurās cilvēku veiktās izvēles var veicināt bioekonomikas attīstību (1. attēls).

1.attēls. Jomas, kurās patērētājs var veicināt bioekonomiku

Izvēles, ko cilvēki izdara savas ikdienas svarīgākajās jomās – pārtikas patēriņš, pārējo rūpnieciski ražotu preču patēriņš, enerģijas izmantošana mājās, mobilitāte – var kalpot par pamatu uztveres un domāšanas maiņai ilgtspējas virzienā. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka alternatīva koncepcija par dzīves vidi un dzīvesveidu, kas atbalsta bioekonomikas produktus, ir iespējama tikai tad, ja to pieņem sabiedrība, turklāt, šāda sabiedrība parasti ir sasniegusi saprātīgu labklājības līmeni.

Ļoti aktīvs darbs pie sabiedrības izglītošanas bioekonomikas jautājumos notiek Ziemeļvalstīs, kas tiek uzskatītas par bioekonomikas koncepcijas celmlaužiem pasaulē. Tā, piemēram, dažādu Zviedrijas pašvaldību iniciatīvas dzīves stila un uztveres maiņas jautājumos un to realizēšanas gaitā gūtās atziņas māca, ka:

• piedāvātajām alternatīvām, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, jābūt atraktīvām un sabiedrības uzmanību piesaistošām;
• alternatīvām jābūt viegli pieejamām un redzamām;
• informācija par alternatīvām jāizplata skaidrā valodā un ar personisku pieeju;
• vietējām pašvaldībām jāatbalsta un jāiedrošina iedzīvotāji uzņemties viņu pašu iniciatīvas;
• ļoti svarīga ir atgriezeniskās saites veidošana.

Sabiedrībai ir liela nozīme bioekonomikas attīstībā un bioekonomikas veiksmes stāsta veidošanā. Šajā kontekstā bijusī Eiropas Savienības pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna norāda: "Mums jāturpina strādāt pie pieprasījuma puses aktivitātēm, lai stimulētu bioekonomikas sektoru konkurētspēju ilgtermiņā. ... Vēl ir daudz ko darīt".

Latvija un bioekonomika

Pašlaik nav pieejami skaidri aprēķini par bioekonomikas lielumu Latvijā, taču ir skaidri identificēti svarīgākie bioekonomikas sektori Latvijā, kas savu darbību balsta uz bioresursu apsaimniekošanu, ražošanu un pārstrādi, un tie ir – lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, mežsaimniecība un mežrūpniecība, pārtikas rūpniecība, bioenerģijas ražošana. Koksnes un citiem bioloģiskas izcelsmes produktiem piemīt augsts potenciāls, palielinot produktu pievienoto vērtību, aizstājot fosilos kurināmos enerģijas ražošanā, izstrādājot nākotnes bioloģiskas izcelsmes produktus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Apzinot esošo situāciju, secināts, ka galvenā bioekonomikas produkcija, kas jau tiek ražota Latvijā, var tikt iedalīta šādās kategorijās:

• pārtika un dzīvnieku barība;
• nepārtikas preces;
• izejvielas; enerģija (2. attēls).

2.attēls. Galvenā bioekonomikas produkcija Latvijā

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomisti ir aprēķinājuši (Pilvere I., 2016), ka Latvijas bioekonomikas sektoru pievienotā vērtība ir ap 1,9 miljrd. EUR jeb 57% no kopējās pievienotās vērtības Latvijā, kā arī šie sektori veido 38% no kopējā Latvijas eksporta. Šādi rādītāji norāda uz to, ka bioekonomika varētu kļūt par Latvijas salīdzinošo priekšrocību un Latvijas bioekonomikas produkti varētu būt konkurētspējīgi globālā tirgū. Turklāt I. Pilvere pamatoti uzskata, ka bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ko nosaka vairāki labvēlīgie apstākļi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz 1 iedzīvotāju ir otra lielākā Eiropas Savienībā, meža platības uz 1 iedzīvotāju ir ceturtās lielākās Eiropas Savienībā, taču saražotās produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.

Tomēr, pašlaik galvenais ekonomikas, tajā skaitā arī bioekonomikas, izaicinājums Latvijā ir zemo un vidēji zemo tehnoloģiju lielais īpatsvars, kas neveicina inovāciju attīstību. Bet bioekonomikai inovācijas ir ļoti svarīgas, jo tās ir galvenais bioekonomikas attīstības dzinulis. Tāpēc, lai stimulētu inovācijas un attīstītu zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, 24.09.2014. Latvijā tika izveidota Bioekonomikas pētniecības stratēģiskā apvienība, kuras mērķis ir palielināt bioekonomikas nozaru inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un starptautiskā mērogā, un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā. Apvienībā ietilpst 14 dažādas institūcijas kopīgiem pētījumiem un projektiem:

• Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU);
• LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts";
• LLU aģentūra "Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts";
• LLU SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs";
• Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR";
• Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava";
• Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts;
• Latvijas Valsts augļkopības institūts;
• Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts;
• Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts;
• SIA "Pūres Dārzkopības pētījumu centrs";
• SIA "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs";
• Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;
• SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts".

Apzinoties bioekonomikas nozīmi Latvijā, 2016.gadā Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLU zinātniekiem uzsākuši Latvijas bioekonomikas stratēģijas izstrādi, kura jau ir 45 pasaules valstīs, bet Latvijai šajā jomā jāmeklē savs attīstības ceļš. Tas ļauj spriest par bioekonomikas arvien pieaugošo lomu politiskās rīcībās un saistītajās nozarēs.