Termins "bioekonomika" pēdējo gadu laikā ir veiksmīgi ieviesies latviešu valodā, to diezgan plaši lieto zinātnieki, politikas veidotāji, taču plašākai sabiedrībai šis termins ir svešs un nesaprotams. Kāda ir bioekonomikas koncepcijas būtība, un vai šis jautājums ir aktuāls Latvijas iedzīvotājiem?

Sākšu ar nelielu atskatu vēsturē – industriālā revolūcija, kas norisinājās no 18.gadsimta vidum līdz 19.gadsimta vidum, padarīja pasauli pārticīgāku un bagātāku caur vienkāršu ideju: aizvietot fizisko cilvēku un dzīvnieku darbu ar enerģiju, kas iegūta no fosilās degvielas. Taču jau 21.gadsimtā pasaule ir nonākusi nepatikšanās, jo fosilā enerģija, kas darbina un no kuras ir atkarīga pasaules ekonomika, pamazām izsīkst; un siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG), kas ir fosilās degvielas blakusprodukts, pamatā oglekļa dioksīda (CO₂) veidā, kaitē mūsu planētai, padarot tās klimatu arvien siltāku un mainīgāku.

Pēdējā desmitgadē ir attīstījusies ideja, ka mazināt šo problēmu var ar bioekonomikas palīdzību, kas var tikt definēta kā ekonomika, kurā izejvielas materiāliem, ķimikālijām un enerģijai tiek iegūti no atjaunojamajiem bioloģiskas izcelsmes resursiem, t.i. augiem un dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka ekonomikas attīstīšanai tiek izmantotas biotehnoloģijas, neradot nepatikšanas planētai un tās iedzīvotājiem. Ja zinātnieki no augiem, kokiem un bioloģiskas izcelsmes atkritumiem var iegūt tādas pašas vielas kā no fosilās degvielas, tad mēs radītu mazāku piesārņojumu un turpinātu uzlabot mūsu dzīves standartus.