01.01.2017. stājās spēkā Energoefektivitātes likums, kura ietvaros tiek ieviesta jauna nodeva lielajiem uzņēmumiem, ja tie nav ieviesuši noteiktus energoefektivitātes pasākumus. Likumā teikts, ka energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli.

Energoefektivitātes uzlabošana paredzēta Eiropas Savienības stratēģiskajos mērķos, kā arī attiecīgajās regulās, savukārt Latvija vēlas līdz 2020.gadam ietaupīt 9896 gigavatstundas (GWh) enerģijas galapatēriņa sektoros. Vienlaikus provizoriskie aprēķini liecina, ka ieņēmumi valsts budžetā no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu būt aptuveni 0,6 milj., 2018. gadā – 2,5, bet 2019.gadā 1,4 milj. eiro.

Cik būs maksātāju?

Lai arī AS "Sadales tīklu" pārstāve Tatjana Smirnova kategoriski atteicās sniegt jebkādu informāciju par to, cik daudz uzņēmumu patērē vairāk nekā 500 megavatstundas (MWh) gadā, atsaucoties uz n-tajiem likumdošanas aktiem, daļa attiecīgo datu ir publiski atrodami likumprojekta grozījumu anotācijā "Par nodokļiem un nodevām". Tātad – saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegtajiem datiem 2014.gadā bija 1149 lielie elektroenerģijas patērētāji, no kuriem 1006 ir mazie un vidējie komersanti, kuru kopējais gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh, un 143 komersanti, kas ir lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma izpratnē, kuru elektroenerģijas patēriņš arī pārsniedz 500 MWh.

Ekonomikas ministrija atzīst, ka neoficiālais skaitlis varētu būt ap 1100 uzņēmumu, kas patērē vairāk nekā 500 MWh gadā. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto sākotnējo ietekmes novērtējumu, ir secinājusi – kā energoefektivitātes nodevas subjekti ir identificēti aptuveni 1000 uzņēmumu, kas atbilst Energoefektivitātes likumā noteiktajām pazīmēm – ir vai nu lielais komersants (250 darbinieki), vai lielais elektroenerģijas patērētājs (kopējais komersanta elektroenerģijas patēriņš virs 500 MWh gadā).

Var būt lielas summas

Energoefektivitātes nodeva būs 7% no iepriekšējā kalendārajā mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu, piemērojot "Eurostat" publicēto vidējo 1. un 2.pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu. Piemēram, 2015.gadā 7% no vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā bija 6,3 EUR (par katru patērēto megavatstundu). LTRK uzskata, ka noteiktā nodevas likme ir augsta, kas var rosināt uzņēmumus veikt energoauditus un ieviest energoauditoru ieteiktos pasākumus, tomēr problēmu saskata citā aspektā – pieejamajos līdzekļos šo pasākumu ieviešanai.

Lai arī kopumā virzība uz enerģijas efektīvu izmantošanu ir atbalstāma, jo veicina uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, tomēr šajā gadījumā jāatceras, ka Latvijas valsts ir uzņēmusies saistības sasniegt konkrētus ietaupījumus, un šie pašu noteiktie mērķi definējami kā ambiciozi, bet to sasniegšanai pretī nav redzami skaidri publiskie līdzekļi šo pasākumu ieviešanai. Balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētījumu, Ekonomikas ministrija pieņem, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanas minimālās izmaksas ir 3500 EUR 1 mazajam un vidējam uzņēmumam, bet lielajiem uzņēmumiem – vidēji 10 000 EUR.

Lai arī nav skaidri zināms, uz kuriem lielajiem uzņēmumiem, kam nav ieviestas atbilstošas energopārvaldības sistēmas, atteiksies nodeva, vairāki lielie (energoietilpīgie) ražotāji apstiprināja, ka ir ieviestas vajadzīgās sistēmas. Piemēram, betona ražotāja SIA "CEMEX" pārstāve Linda Ozola teic, ka jaunā nodeva uz uzņēmumu neattiecas, jo ir ieviesta energovadības sistēma, kas sertificēta saskaņā ar ISO 50001 standartu. Arī uz AS "LATVIJAS FINIERIS" grupas uzņēmumiem šī nodeva neattiecas, jo ir ieviestas sertificētas energopārvaldības sistēmas. 2015.gadā koksnes pārstrādes uzņēmums SIA "KRONOSPAN Riga" tika sertificēts atbilstoši ISO 50001:2011 prasībām. Pats AS "Latvenergo" tikai 2016.gada decembrī paziņoja, ka ir ieviesis un sertificējis energopārvaldības sistēmu, to apliecina starptautiskā uzņēmuma "DNV GL" izsniegtais ISO 50001:2011 sertifikāts.

Vienlaikus vairāki uzņēmumi bija neparasti izvairīgi, atbildot uz šiem jautājumiem, kas var liecināt, ka ar energoefektivitāti gluži viss nav labākajā kārtībā. Energouzņēmuma SIA "Enefit" pieredze Latvijā liecina, ka lielākajai daļai uzņēmumu nav sakārtoti energoefektivitātes jautājumi. Turklāt ne vienmēr vainojama vienaldzīga attieksme. Daudz biežāk tā ir nepietiekama informētība, brīvo līdzekļu nepietiekamība vai nespēja patstāvīgi izprast potenciālos ieguvumus. Arī "Latvenergo" novērojumi apstiprina, ka daļa uzņēmumu, īpaši lielo un energointensīvo klientu segmentos, jau izmanto energoauditu un energopārvaldības sistēmu kā energoefektivitāti veicinošus pasākumus, tomēr būtiska daļa klientu šo problēmu sāk pakāpeniski apzināt – galvenokārt plānotās energoefektivitātes nodevas kontekstā. "Tā kā vienreizēja nodevas samaksa neatbrīvo no ilgtermiņa saistībām energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, tad visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas energoefektivitātes pienākumi, ir racionāli tos veikt. Valsts energoefektivitātes politika nebeigsies 2020.gadā, visticamāk, būs jauni mērķi un pienākumi arī perspektīvā, tāpēc agri vai vēlu visiem patērētājiem būs jāpievērš uzmanība šim jautājumam," norāda "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Protams, elektroenerģijas patēriņš var būt arī komercnoslēpuma elements, tomēr laika gaitā AS "Latvenergo" publiski ir ziņojis par atsevišķu uzņēmumu elektrības patēriņu. Šie skaitļi ļauj aptuveni spriest par summām, ko var nākties maksāt uzņēmējiem, ja nav sakārtoti energoefektivitātes jautājumi. Piemēram, lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā ir VAS "Latvijas dzelzceļš", uzņēmums ar plašu infrastruktūru, kas gadā patērē vismaz 100 GWh elektrības. Salīdzinājumam – vidēja Latvijas pilsēta tikpat daudz elektrības patērē 7–8 gadu laikā. Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA "Deco Energy" patēriņš 2011.gadā bija 43 000 MWh, tirdzniecības centra "Alfa" apsaimniekotāja SIA "DELTA PROPERTY" – 19 000 MWh, "Rimi" veikalu tīkla SIA "Plesko Real Estate" – 16 000 MWh utt. Šajā kontekstā "Sadales tīklu" pārstāve skaidro, ka, piemēram, lielāko elektroenerģijas lietotāju vidū ir biznesa parku attīstītāji, kuru objektos elektroenerģiju lieto citi galalietotāji, piemēram, tirdzniecības centri un ražotnes vai daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji, kuru pārvaldītajos objektos ir kopējās elektroenerģijas uzskaites, bet pašu apsaimniekotāju elektroenerģijas patēriņš ir zem 500 MWh gadā.

Ierauš budžetā

Provizoriski ir aprēķināts, ka ieņēmumi budžetā no nodevas turpmākajos gados svārstīsies no 0,6 līdz 2,5 milj. eiro, lai arī Ekonomikas ministrija norāda, ka patlaban precīza ietekme uz valsts budžetu nav nosakāma. Ministrija lēš, ka kopējais vidējais elektroenerģijas patēriņš lielajiem uzņēmumiem, ievērojot "Sadales tīkla" 2014.gadā apkopotos datus, gadā varētu sasniegt 8780 MWh, kas ir ar nodevu apliekamā bāze. Tādējādi 2017.gadā plānotie nodevu ieņēmumi veidojas atbilstoši šādam aprēķinam: (8780 MWh × 6,30 EUR) x 10 = 553 140 EUR.

Tā kā atsevišķām uzņēmumu grupām ir noteikti termiņi, kuros jāievieš energoefektivātes pasākumi, ministrijā pieņem, ka 2018.gadā komersantu loks, uz kuru būtu attiecināms nodevas maksāšanas pienākums, paplašināsies. Piemēram, tiem komersantiem, kas ir lielie elektroenerģijas patērētāji, bet nav lielie uzņēmumi, likumā noteiktās prasības jāizpilda līdz 01.04.2018. Tomēr bažas rada fakts, ka jau sākotnēji valsts pārvalde atzīst, ka būtībā mazajiem un vidējiem komersantiem (bet lielajiem elektrības patērētājiem) pirmajā gadā finansiālu apsvērumu dēļ nebūs iespējams laikus nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanu un energoaudita veikšanu. Retorisks jautājums: vai pārējos darbības gados šiem uzņēmumiem finansiālie apstākļi uzlabosies pietiekami, lai varētu ieviest attiecīgās sistēmas? Līdz ar to tiek prognozēts, ka kopējais komersantu skaits, kuriem tiktu piemērota nodeva, 2018.gadā varētu būt ap 800, vienlaikus nodevu apliekamā bāze šiem komersantiem, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, plānota ievērojami mazāka (500 MWh). Tādējādi ministrija 2018.gadā ieņēmumus no nodevas aprēķina šādi: (500 MWh × 6,30 EUR) x 800 = 2 520 000 EUR.

Savukārt 2019.gadā esot iespējama komersantu loka sašaurināšanās par 40% no kopējā komersantu skaita, kā rezultātā prognozējama nodevu ieņēmumu samazināšanās: (500 MWh x 6,30) x 460 = 1 449 000 EUR. Nodevās saņemtā nauda tiks pārskaitīta valsts energoefektivitātes fondam (90%), ko pārvalda AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", un nonāks Ekonomikas ministrijas budžetā (10%), kas ar to segs ar energoefektivitātes mērķu sasniegšanas uzraudzību ziņošanas nodrošināšanai saistītos izdevumus, kā arī enerģijas ietaupījumu datubāzes uzturēšanu.

Gan valsts pārvaldes iestādes, gan uzņēmēji ir vienisprātis, ka energoefektivitāte Latvijā ir jāuzlabo, domas kā allaž dalās par ieviešanu un piemērošanu. "Latvijas finierī" vērtē, ka labākais risinājums būtu sabiedrību un uzņēmumus izglītot, bet nodeva – "pātadziņa" – būtu galējā nepieciešamība. Ņemot par pamatu populārāko valsti, ar kuru mēdzam salīdzināties, J.Bethers teic, ka Igaunijā sistēma ir līdzīga. Uzņēmumiem ir jāveic energoaudits vai jāievieš energopārvaldības pasākumi ISO 50001 sertifikāta saņemšanai. Šobrīd Igaunijā ir definēts pienākums lielajiem uzņēmumiem, bet nav papildu atrunas par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Arī "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere skaidro, ka izvēloties uzņēmumiem būtu ieteicams salīdzināt ne tikai paredzamās ieviešanas izmaksas ar nodevas apjomu pie pašreizējā patēriņa, bet novērtēt to patēriņa samazinājuma ieguvumu, ko dotu energoefektivitātes pasākumi. "Latvenergo" pieredze liecina, ka lielai daļai uzņēmumu joprojām ir iespējas būtiski samazināt patērēto elektroenerģijas apjomu, un šis ir īstais brīdis, lai to darītu.

Par maz komunikācijas

LTRK rada neizprati plānotā fiskālā ietekme, plānojot, ka 3 gados valsts pamatbudžetā no energoefektivitātes nodevas tiks iegūti aptuveni 4,5 milj. eiro, un fakts, ka 2018.gadā uzņēmumu skaits, kam nodeva būs jāmaksā, palielināsies līdz 800. LTRK uzskata, ka šāda konstatējuma gadījumā Ekonomikas ministrijai būtu jāparedz, ka tā pastiprināti informēs uzņēmumus, kam būs saistošas Energoefektivitātes likuma prasības un kas var kļūt par energoefektivitātes nodevas subjektiem un veicināt, lai neizveidojas situācija, ka uzņēmumi tiek sodīti par prasību nezināšanu. Lai arī ministrija teic, ka tā jau šobrīd šos uzņēmumus, uz kuriem nodeva attiecas, ir apzinājusi, komersantiem tiek sniegta informācija par Energoefektivitātes likumā definētajām prasībām un to ieviešanas termiņiem, tomēr LTRK diskusijās ar biedriem ir secinājusi, ka informētības līmenis un izpratne par likuma prasībām ir zema un informācija par iespējamajām sekām, prasības neizpildot, nav pietiekami skaidri komunicēta. J.Bethers papildina, ka ir būtiski, lai arī tie patērētāji, kas paši nav elektroenerģijas gala lietotāji vai arī nav ļoti lieli patērētāji, taču atbilst lielo uzņēmumu definīcijai, sekotu līdzi pienākumiem un laikus sagatavotos.