Sērijveida dzīvokļi Rīgā pamazām zaudē tirgus daļu, liecina nekustamo īpašumu kompānijas SIA "LATIO" 2016.gada 1.ceturkšņa Mājokļu tirgus pārskats Rīgā un reģionos.
Pārskatā norādīts, ka Rīgas mājokļu tirgus aktivitāte kopumā kopš pagājušā gada vidus atgriezusies 2014.gada 1.pusgada līmenī un ir nemainīgi stabila ar apmēram 600 darījumiem mēnesī. Darījumu skaitam saglabājoties stabilam, novērojamas būtiskas izmaiņas – sērijveida dzīvokļi pamazām zaudē tirgus daļu, atdodot to iekārojamākam, bet dārgākam jauno projektu un centra dzīvokļu segmentam. Pārējās Baltijas valstīs jauno projektu tirgus ir krietni aktīvāks, un ir pamats domāt, ka arī Rīgā tas aktivizēsies.
Saskaņā ar pārskatā norādīto informāciju Rīgas un Latvijas reģionu mājokļu tirgū 2016.gada pirmajos mēnešos turpinājās iepriekšējos ceturkšņos sākusies stabilā izaugsme. Pēc 2014.gada beigu un 2015.gada sākuma satricinājumiem nozare pārkārtojās un turpina augt. Patlaban lielākajā tirgus daļā pilnībā dominē vietējais pieprasījums, tāpēc pamats uzskatīt novērojamo izaugsmi par ilgtspējīgu attīstību. Vairākos tirgus segmentos Rīgā novērojamā aktivitāte, iespējams, ir augstākā kopš "treknajiem gadiem", atgādinot, ka tieši vietējais pieprasījums, aktīva banku kreditēšana un neliels valsts atbalsts ir pamats nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei.
SIA "LATIO" pārskats liecina, ka, neskatoties uz tirgus aktivitātes pieaugumu, cenas, visticamāk, saglabās stabilitāti, jo nav redzami priekšnoteikumi dramatiskām izmaiņām. Rezidentu sektorā salīdzinoši lēni aug gan piedāvājums, gan pieprasījums, bet ekskluzīvo īpašumu attīstītāji cenas būtiski nesamazina.
Pēc pārskatā skaidrotā tikai pusotru gadu pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri uz neskaidrību periodu dramatiski ietekmēja nesatricināmo sērijveida tirgu, izskanēja ziņas par izmaiņām valsts atbalsta programmas "Altum" galvojuma nosacījumos - tas, iespējams, vairs nebūs bezmaksas. Pārskatā norādīts, ka izmaiņu ietekme uz mājokļu tirgu nebūs tik nozīmīga, taču Ekonomikas ministrijai būtu svarīgi rūpēties, lai pārejas process uz jaunajiem nosacījumiem būtu pēc iespējas stabilāks un vienkāršāks, jo jebkura vilcināšanās var atkal radīt būtisku vietējā pieprasījuma aktivitātes kritumu.
