Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,5%. Precēm tas palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,2 procentiem.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Ieva Šnīdere vērtē, ka septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, ko parasti nosaka apģērbu un apavu cenu pieaugums saistībā ar jaunās sezonas preču pārdošanu. Arī šogad septembrī apģērbu un apavu cenām bija lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 5,3%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem.
Vienlaikus septembrī cenas pieauga pārtikai - par 0,7%. Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pieaugums šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa palielināšanos par 0,2 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai un tās izstrādājumiem, olām un pienam. Pasaules pārtikas cenas septembrī pieauga par 2,9%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar ražošanas samazināšanos un pieprasījuma pieaugumu Eiropas Savienībā (ES).
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Septembrī pasaules naftas cenām vidēji mēneša laikā bija vērojams neliels pieaugums. Pēc cenu kāpuma mēneša sākumā, mēneša vidū tās samazinājās līdz 46 USD par barelu, bet mēneša beigās sasniedza 49 USD par barelu saistībā ar OPEC dalībvalstu sākotnējo vienošanos par naftas ieguves apjoma ierobežošanu.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam alkoholiskajiem dzērieniem, kas akciju ietekmē samazinājās par 1,8% un samazināja kopējo patēriņa cenu līmeni par 0,1 procentpunktu. Cenas septembrī samazinājās arī pakalpojumiem, kur straujākais kritums bija vērojams pasažieru transporta pakalpojumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
“Nordea” ekonomists Gints Belēvičs vērtē, ka inflācija uzņem apgriezienus: “Naftas cenu kritumam pamazām zaudējot savu ietekmi uz patēriņa cenām, Latvijā sāk parādīties arī pirmie šī gada vērā ņemamie inflācijas cipari. Jau kopš jūlija esam izrāvušies no deflācijas zonas, un pateicoties galvenokārt pārtikas produktu cenu kāpumam, kā arī dārgākiem veselības aprūpes, atpūtas un kultūras, kā arī sakaru pakalpojumiem, arī turpmākie šī gada mēneši aizritēs ar nelielu inflāciju, kas atsevišķos brīžos var pārsniegt 1% robežu.
Pēdējās 2 nedēļas pasaules tirgū ir aizritējušas ar vērā ņemamu naftas cenu kāpumu, ko pamazām ieraudzīsim arī pieaugošās degvielas cenās Latvijā. Naftas cenas ir sasniegušas pēdējo 4 mēnešu augstāko punktu pēc tam, kad tirgū nonāca ziņa par OPEC plānoto vienošanos samazināt naftas ieguves apjomus. Sagaidāms, ka arī dabasgāzes cena līdz ar to tuvākajā laikā kļūs augstāka.”
