Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

"Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%," sacīja Krūzītis.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka ministrijā vairs neesot tik noraidoša nostāja pret nodokļa samazināšanu kā iepriekš, tomēr diferencētais PVN negarantēs ēnu ekonomikas izskaušanu.

"No tā iegūs ražotājs, patērētājs, tirgotājs, kā arī valsts budžets. Tomēr lielākā problēma - vai tas samazinās nelegāli ievestās produkcijas apjomu? Nelegālās ekonomikas apkarošanā tomēr jāmeklē citi mehānismi," sacīja politiķis.

Tikmēr lauksaimnieku organizāciju pārstāvji akcentēja, ka uz problēmu jāskatās globālāk - samazinātais PVN ne tikai līdzētu izskaust nelegālos darboņus, bet arī sniegtu pienesumu valsts budžetā. Augļu un dārzeņu tirgus apgrozījums gadā veido ap 150 miljonus eiro un trešdaļa no tā esot ēnu ekonomikas zonā.

"Ievestajām zemenēm vien tie ir ap astoņiem miljoniem eiro, tomātiem - ap pieciem miljoniem, no kā nav nomaksāts PVN. Trešā daļa ir nelegālā prece ar nezināmu kvalitāti. Ja samazinās PVN, vietējam ražotājam būs vieglāk konkurēt ar importu, atbrīvosies vesela niša, un daudziem mazajiem audzētājiem reģionos būs iespēja izvērsties un nodrošināt pieprasījumu pēc dārzeņiem, kurš aizvien pieaug," sacīja biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.

Sanāksmē eksperti vienojās, ka turpmākās nedēļas laikā lauksaimnieku organizācijas izstrādās konkrētu sarakstu, kurā tiks definēti produkti, kuriem jāpiemēro samazinātais PVN. Savukārt Lauksaimniecības Universitātes eksperti veikts aprēķinus par to, kā PVD samazināšana līdz 5% šiem produktiem ietekmēs valsts budžetu. Pozitīva rezultāta gadījumā PVN samazināšanu varētu piemērot arī citiem svaigiem produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, gaļai.

Nākamā ekspertu grupas sanāksme plānota 7.martā.

Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības “Latvijas dārznieks”, Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.

Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN ieviešanas ietekmi uz ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu. Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu. Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu.

Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).

Lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015.gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.