Aprīlī rūpniecības produkcijas apjoms gada laikā ir palielinājies par iespaidīgiem 10.2%. Īpaši izceļams ir pieaugums apstrādes rūpniecībā (+10.9%). Iespaidīgā lēciena viens no faktoriem ir Liepājas Metalurga darbības atsākšana, kura devums turpmāk varētu mazināties. Taču joprojām pastāv jautājums par tā darbības ilgtspēju, jo primārās grūtības skar tieši produkcijas pārdošanu, ne ražošanas procesu, pauž SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Kāpums turpinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu, ķīmijas un mēbeļu ražošanas nozarēs. Mērenākos tempos, taču kopējiem apjomiem daudz nozīmīgākā mērā turpinājās kokapstrādes nozares attīstība. Tikmēr negatīvas tendences saglabājās apģērbu un pārtikas ražošanas nozarēs.
Labie rūpniecības rādītāji stiprina pozitīvu skatījumu par ekonomiskās aktivitātes līmeni otrajā ceturksnī. Taču, neskatoties uz aprīļa kāpumu, kopējā situācija rūpniecībā saglabāsies krasi nevienmērīga, kur vienlaikus būs vērojami veiksmīgas attīstības un strauju apjomu krituma piemēri. Sarežģījumu pusē būs nozares, kas saskarsies ar esošo tirgu izaugsmes, jo īpaši Krievijas, grūtībām. Tādēļ, piemēram, apģērbu ražošanā sarežģīta situācija saglabāsies vēl pietiekami ilgi. Līdzīga situācija būs vērojama arī pārtikas apstrādē, kur pamazām situāciju balstīs Ķīnas tirgus apgūšana. Tomēr uz straujiem sasniegumiem šajā tirgū var nākties pagaidīt.
Neskaidrā situācija šā gada laikā saglabāsies arī par Liepājas Metalurga darbības nākotni. Tādēļ aprīļa datu uzplaiksnījums ir jāturpina vērtēt ar zināmu piesardzību, kaut kopumā perspektīvas uzlabo eirozonas ekonomikas atgūšanās. Tomēr, ņemot vērā sarežģījumu mērogu, tā īstenosies mainīgiem panākumiem.
Līdzīgi strauja rūpniecības izaugsme ir vērojama atsevišķās Centrāleiropas valstīs. Tādēļ turpmākie panākumi būs atkarīgi no spējas adekvāti novērtēt un izmantot esošo un potenciālo tirgu izaugsmi, kā arī, par spīti nenoteiktībai, turpināt īstenot konkurētspējas stiprināšanas pasākumus.
