Ieraugot apstrādes rūpniecības jūlija datus, pirmajā brīdī rodas sajūta, ka esi aizgājis gulēt vienā valstī, bet pamodies citā. Vairākas nozares, kuras ilgstoši nīkušas negatīvās dinamikas purvā, pēkšņi atgriezušās pie straujas izaugsmes. Šos vārdus izrunājot, ekonomisko procesu vērotāja galvā uzreiz iedegas sarkana lampiņa, jo mēnešu dati nāk un iet. Tomēr, ja spertais solis uz augšu vai leju ir ļoti liels, tas nav gluži triviāls fakts.
Apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā pret jūniju pieaugusi par 3.7%, sezonāli izlīdzinātajos datos. Pieaugums gada griezumā ir divciparu skaitļos (precīzāk, 10.5%), pirmo reizi kopš 2012.gada augusta. Uzreiz jāpiebilst, ka piepalīdzējis arī bāzes efekts, pērnā gada jūlijs bija otrais sliktākais mēnesis šajā gadā. Kopējais nozares apgrozījums nav visu laiku augstākais rezultāts, aprīlī un martā tas bija nedaudz lielāks. Taču jūlija datos papildus optimisma dzirksti piešķiļ dažu nozaru izkustēšanās no sastinguma punkta.
Aplūkojot rūpniecības datus, svarīgs ir gan mākslas darbs kopumā, gan tā detaļas. Tieši 12 mēnešus sarežģīti klājies pārtikas rūpniecībai, bet jūlijā gada pieaugums bija 4,6%. Tas panākts ar mēneša kāpumu par 6,3%, kas ir ļoti straujš šai konservatīvajai nozarei. Turpmākajos mēnešos lielas grūtības būs zivju pārstrādē, bet „uz papīra” tās pilnībā varbūt neredzēsim, viena no retajām reizēm, kad statistika mūsdienu Latvijā ir labāka par realitāti. Taču iespaidu uz pārtikas pārstrādi kopumā varētu kompensēt apjomu kāpums graudu pārstrādē.
Par vieglo rūpniecību runājot, tās pārstāvji jau ilgstoši ir teikuši, ka grūtības nav tik lielas, kā redzams publicētajā izlaides dinamikā. Vai nu viņiem visu laiku bijusi taisnība, vai kaut kas ir mainījies dabā, bet mēneša griezumā abās tās nozarēs — tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā pieaugums bijis ap 10%, ļaujot panākt līdzīgu gada pieaugumu vieglajā rūpniecībā kopumā.
Stabili attīstās kokapstrāde. Nozare jau atkal ir izrādījusies pārāk pesimistiska par savām spējām, turklāt lēcienveidīgā ASV mājokļu tirgus atkopšanās šovasar ir jauks signāls par noieta tirgiem tuvākajā nākotnē. Kā jau ierasts, nozari uz priekšu galvenokārt velk tālākas pārstrādes attīstība.
Ļoti vajadzīgi bija pozitīvi signāli no mašīnbūves. Tā diezgan izteikti ir bijusi atkarīga no Krievijas tirgus. Tas nav nekas neparasts, taču, atšķirībā no pārtikas rūpniecības, nozare ir diezgan trausla – atkarīga no nedaudzu uzņēmumu panākumiem, nav tik dziļi ieausta Latvijas ekonomikas struktūrā, vienlaikus attīstībai īpaši nozīmīga. Jūlijā elektrisko iekārtu ražošanā gada pieaugums bija 12,7%, bet citu iekārtu un mašīnu ražošanā — pat 30,0%. Elektriskā mašīnbūve sasniegusi līdz šim augstāko līmeni, kas kādā no nozarēm gadās vai ik mēnesi, bet apjoms, kas četrkārt pārsniedz krīzes zemāko punktu — tā jau ir eksotika.
Viena no vājākajām nozarēm šogad ir nemetālisko minerālu ražošana, kuru veido divas daļas — plaukstošā stikla šķiedras ražošana un būvmateriāli, kuru izlaidei kaitē vājuma periods ēku būvniecībā. Domājams, ka situācija tur strauji mainīsies no aiznākamā gada, nākamais vēl būs iešūpošanās periods hipotekāro kredītu izsniegšanā un nozarei vajadzēs laiku, lai paspētu reaģēt uz augošo pieprasījumu. Latvijas rūpniecībā ne viss vienmēr notiek loģiski, taču loģika vēsta, ka tuvāko mēnešu laikā varētu būt kāpumam plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanā, pagaidām tā gada griezumā ir nelielos mīnusos. Gada pieauguma temps krasi sarucis elektronikā, līdz „nieka” 19,2%, bet pirms gada kāpums bija īpaši straujš — tēlaini izsakoties, bāzes efekts ir noķēris pats savu asti. Vienīgā nozare, kuras dati rada patiesas un neremdināmas skumjas, ir metālapstrāde, kurā ir mīnusi gan jūlijā, gan septiņos mēnešos kopumā. Ar to bija saistīts daudz skaistu cerību!
Eiropas Komisijas tikko publicētajos rūpnieku noskaņojuma augusta datos Latvijai ir ļoti augsts ražošanas gaidu rādītājs — labākais kopš 2013.gada februāra, tātad varam gaidīt tālāku augšupeju sekojošajos mēnešos. Jau trešo mēnesi pēc kārtas ir viegli negatīvs vērtējums par izmaiņām nesenā pagātnē, ko pēc jaunākajiem „cietajiem” datiem ir grūti izskaidrot. Kopējais rūpniecības noskaņojuma rādītājs ir augstākais šogad, bet tas nav piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas jau vairāk nekā piecus gadus, turoties nedaudz virs vēsturiski vidējā līmeņa.
Šobrīd plaša uzmanība tiek pievērsta arī plašākam globālam kontekstam, visvairāk saistībā ar Ķīnā notiekošo. Tās ekonomikas „smagajā” daļā ir lielas problēmas, bet pakalpojumi un patēriņš attīstās labi. Eiropa ir liela patēriņa preču eksportētāja, bet liela izejvielu neto importētāja. Tāpēc pārmērīgo investīciju buma apsīkšana kopumā varētu būt mums laba lieta, taču nav pārliecība par valdības spējām šo procesu gludi vadīt, tāpēc riski tur noteikti ir.
Tik liels apstrādes rūpniecības kāpiens uz augšu jūlijā dara labus 3.ceturkšņa kopējos ražošanas rezultātus jau diezgan ticamus. Kad graudu raža jau gandrīz klētī, pat māņticīgs cilvēks var runāt par sekmēm lauksaimniecībā. Diezgan labie mazumtirdzniecības rādītāji jūlijā, siltais laiks augustā un basketbola čempionāts septembrī ļauj būt optimistam arī par mazumtirdzniecību un patēriņu kopumā, jo īpaši uz straujā algu kāpuma fona. Tālāka IKP gada pieauguma uzlabošanās salīdzinājumā ar 2.ceturkšņa 2,7% tātad ir ļoti iespējama.
Runājot par tālāku nākotni, vakar publicētās prognozes, kurās valsts iedzīvotāju skaits līdz 2040.gadam it kā samazināsies līdz pusotram miljonam, uzskatāmas par grandiozu pārpratumu, kurus acīmredzot radījuši kaut kādi dīvaini pieņēmumi par Latvijas ekonomikas nākotni. Taču nav šaubu, ka ierobežotais strādājošo skaits liks ekonomikai, tā teikt, izvēlēties prioritātes. Rūpniecība to jau dara. Salīdzinot 2014. un 2000.gada datus, izlaides apjoms automašīnu detaļu ražošanā pieaudzis 11 reizes, elektronikā astoņas reizes. Ir arī vairākas nozares, kurās izlaide bija samazinājusies, piemēram, tekstilrūpniecība, zivju pārstrāde, metalurģija. Kamēr katrā Rīgas smalko aprindu pieņemšanā tiek ar nopūtām runāts par strukturālo reformu nepieciešamību, tirgus ekonomika sevi reformē nepārtraukti, 24 stundas diennaktī.
