Tiešā ietekme no situācijas Grieķijā uz Latvijas ekonomiku būs relatīvi neliela un galvenokārt ietekme būs netieša, proti, palēninoties eiro zonas ekonomikas attīstībai, samazināsies Latvijas eksporta iespējas, aģentūrai BNS atzīmēja Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Ieva Skrīvere.
"Tiešā ietekme uz Latviju ir relatīvi neliela - eksports no Latvijas uz Grieķiju ir apmēram 0,1% no kopējā Latvijas preču eksporta, un Latvijas komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas valdības parādzīmēs. Tāpēc Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju galvenokārt ir netieša - tiek palēnināta eiro zonas attīstība, kas ietekmē arī mūsu eksporta iespējas un attīstību," sacīja Skrīvere.
Viņa arī atgādināja, ka Latvija nepiedalījās iepriekšējos Grieķijas glābšanas pasākumos un Latvijas valdība nav aizdevusi Grieķijai ne 2010., ne 2012.gadā.
"Mēs joprojām ceram, ka vienošanās par jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu tomēr tiks panākta un Grieķijas ekonomika tiks padarīta dzīvot un konkurētspējīga. Faktiski Grieķijai jāpaveic tas, ko izdarīja Latvija 2008.-2009.gadā," piebilda Skrīvere.
Viņa arī atzīmēja, ka esošajā situācijā lielākā zaudētāja ir pati Grieķija un tās iedzīvotāji, kamēr ietekme uz eiro zonu, lai arī būs negatīva, neatgriezenisku kaitējumu nenodarīs. "Atšķirībā no situācijas pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielu viļņošanos finanšu tirgos, pēdējie notikumi parāda, ka eiro zona ir kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu," teica LB ekonomiste.
Skrīvere minēja, ka Grieķija ir relatīvi maza ekonomika, veidojot apmēram 2% no eiro zonas iekšzemes kopprodukta, kā arī iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām "problēmvalstīm" (Īriju, Portugāli, Spāniju), bet šobrīd situācija šajās valstīs ir būtiski uzlabojusies, tostarp Portugāle un Īrija veiksmīgi īstenojušas nepieciešamās reformas un noslēgušas palīdzības programmu. Tāpat eiro zona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru, kā risināt problēmas, tostarp ir izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms, kā arī pozitīva ietekme ir eiro sistēmas īstenotajai aktīvu pirkšanas programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eiro zonas valstu valdību procentu likmēm.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka eiro zonas valstu finanšu ministri sestdien, 27.jūnijā, nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.
