Preču eksportā ir vērojama zināma stagnācija un pesimisms, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce, komentējot pirmdien publiskotos jaunākos Latvijas ārējās tirdzniecības datus.
Viņa norādīja, ka Latvijas preču eksporta apmērus joprojām negatīvi ietekmē vairāki faktori: Krievijas noteiktās sankcijas un rubļa vērtības kritums, ģeopolitiskā situācija, tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās līdz ar globālo cenu lejupslīdi, konkurences pieaugums un joprojām vājais pieprasījums ārējos tirgos.
Vienlaikus Pelēce minēja, ka 2015.gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijas preču eksports vēl ir saglabājis nelielu pieaugumu (par 1,8%), uzrādot kāpumu optisko un medicīnas ierīču, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, tajā skaitā farmācijas produktu, kokmateriālu un mēbeļu, plastmasas, papīra izstrādājumu, celtniecības materiālu, tekstila izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā. Samazināto pieprasījumu Krievijas tirgū ir kompensējis eksporta pieaugums uz Eiropas valstīm (Lielbritāniju, Dāniju, Nīderlandi, Igauniju, Čehiju u.c.), ASV un Āziju (Alžīriju, Apvienotie Arābu Emirāti, Honkongu, Saūda Arābiju, Turkmenistānu, Azerbaidžānu, Japānu u.c.).
"Lai gan visās svarīgākajās eksporta nozarēs, izņemot pārtikas un lauksaimniecības nozari, vairāk vai mazāk turpinājās izaugsme, eksportā ir vērojama zināma stagnācija un pesimisms. Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka vērtējums par veiktajiem pasūtījumiem kopumā un eksporta pasūtījumiem pasliktinās, arī konkurētspējas novērtējums Eiropas Savienības (ES) ietvaros un iekšzemē turpina pasliktināties, kas liecina par salīdzinoši vājo pieprasījumu un konkurences saasināšanos. Arī līdz šim straujais Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums pēdējos divos gados praktiski ir apstājies. Preču eksports uz Eiropas valstīm (Rietumiem) attīstās pozitīvi, kamēr eksporta attīstību Austrumu virzienā ierobežo valstu valūtu kursu neprognozējamās svārstības. Lai gan kokmateriālu eksports joprojām ir ar plus zīmi, tomēr arī šajā nozarē eksporta pieauguma tempi ir būtiski sarukuši," teica Pelēce.
Viņa atzīmēja, ka pēc divu gadu pārtraukuma darbību ir sācis "KVV Liepājas metalurgs", kas uzrāda pozitīvu efektu metāla izstrādājumu ražošanā un līdz ar to kopējos apstrādes rūpniecības datos, bet, diemžēl, metāla izstrādājumu eksports nepieaug, un eksporta kāpums šajā nozarē vidējā termiņā, visdrīzāk, nav sagaidāms, jo asā konkurence ārējā tirgū un optimisma trūkums lielāko noieta valstu celtniecības tirgos liedz krasi kāpināt ražošanu un līdz ar to arī eksportu gan koksnes, gan metāla nozarēs.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka visgrūtāk klājas pārtikas un lauksaimniecības produktu sektoram, kuru vistiešāk ir ietekmējušas Krievijas sankcijas.
"Šī nozare nevar tik ātri kompensēt kritumu Krievijas tirgū ar pārdošanas palielinājumu citos tirgos, jo pārtikas eksportā jauna tirgus apgūšanai nepieciešamas laikietilpīgas procedūras, kas saistītas ar dažādām pārbaudēm, atļaujām, sertifikātiem un tamlīdzīgi. Tomēr arī šajā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas šogad paredz apgrozījuma un eksporta pieaugumu, neraugoties uz Krievijas eksporta apmēru samazināšanos. Piemēram, saldumu ražotāja "Laima", kas izvērsusi eksportu vairāk nekā 37 pasaules valstīs, starp kurām ir arī Kanāda, Ķīna, Izraēla, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, šā gada laikā dubultojusi eksporta apmērus uz ASV, mainot akcentus no beznodokļu tirdzniecības vietām uz lielveikaliem, kā arī, sākot privātās preču zīmes produktu ražošanu ASV klientiem un, izmantojot specifisku noieta kanālu savai produkcijai – militārās bāzes un jūras karaspēku. Arī čipsu ražotājs "Latfood", kas eksportē produkciju uz 14 valstīm, tostarp lielākās eksporta valstis joprojām ir Krievija un Baltkrievija, šogad sācis eksportu uz Zviedriju, Somiju, Dāniju, Dienvidkoreju un Gruziju. Savukārt, kartupeļu cietes ražotājs "Aloja-Starkelsen" šogad ir sācis produkcijas eksportu uz tādām eksotiskām valstīm kā Koreju un Taizemi," klāstīja Pelēce.
Viņa arī norādīja, ka ģeopolitiskā situācija un lēnā ekonomikas izaugsme ES kopumā radījusi šķēršļus investīcijām un eksporta kāpumam, tāpēc preču eksportā joprojām ir aktuāla intensīva jaunu noieta tirgu apguve un konkurētspējas palielināšana.
Jau vēstīts, ka šogad astoņos mēnešos Latvija eksportēja preces 6,636 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,8% jeb 116,1 miljonu eiro vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā laika periodā, bet importēja – par 8,271 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 1,6% jeb 127,3 miljoniem eiro.
Tostarp augustā Latvija ir eksportējusi preces 784,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,8% mazāk nekā jūlijā un par 3,7% mazāk nekā pērn augustā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,033 miljardu eiro apmērā, kas ir kritums par 6,4% salīdzinājumā ar jūliju, bet par 3,3% vairāk nekā pērn augustā.
