Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam. Piemēram: “Pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.”
Izdevumu kāpums rada satraukumu - no jaunā gada pacelies ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un arī nodokļi saistībā ar darbinieku algām, bet arī maksa par elektrību pēc pusgada kļūs vēl dārgāka. Līdz ar to cenas produktiem noteikti celsies vēl vairāk. Diemžēl kļūs dārgāks tas, kas vajadzīgs ikdienas pārtikai un ir ļoti svarīgs īpaši bērnu uzturā – piens, sviests, krējums un biezpiens, jo nodrošina nepieciešamo attīstībai un veselībai.
Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.
Tirgotāji uzsver, ka Latvijā bija normālas piena cenas gan no uzņēmēju, gan gala patērētāja viedokļa, bet pēc tam, kad septembrī tās sāka celties, tagad palielinājušās jau par 40%. Tik straujš iepirkuma cenu kāpums radies sakarā ar piena iepircējiem no citām valstīm. Kāds poļu piena pārstrādes kombināts Latvijā iepērk pienu lielos vairumos, pie tam par augstāku cenu, kā vietējie ražotāji, un Latvijas piena nozares uzņēmumiem daudz kas pāri vairs nepaliek. Savukārt vēl pavasarī valdība pauda to, ka pārsniegtas piena kvotas un ražošanas apjomi samazināmi. Daudzi piensaimnieki pievērsās citām lopkopības nozarēm samazinot piena ganāmpulku.
Patlaban izveidojusies situācija, ka piena pārstrādes uzņēmumi ar produkciju pirmkārt nodrošina lielos veikalu tīklus. Pārējiem tirgotājiem tiek sūtīti tikai pārpalikumi. Tādejādi mūs satrauc, ka ražotāji ignorē piegādes līgumus mazajiem, savukārt lielie tīkli izmanto tirgus varu un esošo situāciju pircēju pārvilināšanai no vietējiem uzņēmumiem. Mūsuprāt, Konkurences padomei ir jānodrošina, lai piegādes būtu sabalansētas, mazie tirgotāji nebūtu diskriminēti un pircēji “piena paku un sviesta cibiņu” varētu nopirkt piemājas veikalā, nevis būtu spiesti doties uz Rimi vai Maxima lielveikaliem.
