Pagājušajā gadā Latvijā importēto dārzeņu vērtība gandrīz trīs reizes pārsniedza eksporta vērtību, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Visvairāk dārzeņus Latvija importē no Nīderlandes (29%), Spānijas (26%) un Lietuvas (19%).
Turpretī galvenais no Latvijas eksportēto dārzeņu tirgus ir Baltijas valstis, uz kurām 2015.gadā kopumā tika eksportēti 73% no visiem uz ārvalstīm izvestajiem dārzeņiem. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka līdz ar Krievijas tirgus slēgšanu, pieauguši eksportēto dārzeņu apjomi uz tādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, uz kurām tradicionāli tika eksportēti nelieli apjomi, piemēram, Vāciju, Norvēģiju, Poliju un citām valstīm.
Vienlaikus dati apliecina, ka ES dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā un bija smags trieciens ES ražotājiem (2013. gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā).
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa teica, ka importēta vērtība pārsniedz eksporta vērtību, jo Latvijā ievestie dārzeņi nereti ienāk agrāk nekā vietējie un līdz ar to maksā vairāk, savukārt vēlāk to cena samazinās un, ienākot Latvijas dārzeņiem, vietējie audzētāji ir spiesti pielāgot produkcijas cenas kopējam tirgus cenu līmenim.
Viņa piebilda, ka Latvijas dārzeņu ražotājiem parasti nav iespēja jauno ražu tirgot par tādu cenu, kā no ārvalstīm ievestajiem dārzeņiem. "Ja Polijā vai Maķedonijā ražas sākas mēnesi un divas nedēļas agrāk, tad šī prece sākumā ienāk par augstāku cenu, savukārt mēs sākam tirgot tad, kad visā Dienvideiropā cenas ir atgriezušās standarta līmenī un mēs savu agro produkciju sākam tirgot par standarta cenām," teica Strazdiņa.
Tāpat ārvalstu dārzeņi par augstāku cenu ienāk tajā laikā, kad vietējie ir beigušies, līdz ar to arī šajā gadījumā dārzeņu vērtība ir daudz lielāka. "Tas ir mīts, ka vietējie dārzeņi ir dārgāki, tā gluži nav - to var būt var attiecināt uz tomātiem un gurķiem, bet katrā ziņā ne uz pārējo preci. Viens no piemēriem bija burkāni, kur mēs praktiski beidzām tirdzniecību ar 30 centiem par kilogramu, kas bija izejošā cena no saimniecībām, savukārt importu mēs varējām nopirkt tikai par 55-70 centiem kilogramā. Kā beidzās vietējā produkcija cena bija uzreiz dubultā," teica Strazdiņa.
