Lielbritānijas referendumā pieņemtais lēmums par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) valūtu tirgos izraisīja ievērojamu Lielbritānijas mārciņas vērtības kritumu. Zaudējumi ir skāruši arī eiro un ASV dolāru.
Referenduma dienā Lielbritānijas sterliņu mārciņa uzkāpa līdz šā gada augstākajam līmenim - viena mārciņa par 1,48 dolāriem -, tādējādi apliecinot - tirgi sagaida, ka britu vēlētāji ceturtdien notiekošajā referendumā izšķirsies par valsts palikšanu ES. Savukārt piektdien, kad kļuva zināms, ka vairākums britu nobalsojuši par ES pamešanu, mārciņa noslīdēja līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēlāk gan mārciņas vērtība atkal nedaudz kāpa, bet kopumā piektdien mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās par 8,1%.
Kritumu piedzīvoja arī eiro. Piektdienas laikā eiro zonas valūtas vērtība pret ASV dolāru saruka par 2,4%, atgriežoties pie 1,1 ASV dolāra par vienu eiro un jau atkal tuvojoties paritātei starp abām valūtām.
"Svārstību amplitūda tuvākajās nedēļās būs ļoti augsta. Lai neizraisītu kaut ko līdzīgu "Lehman" 2008.gadā radītai krīzei, centrālās bankas nepieciešamības gadījumā tirgum nodrošinās papildus likviditāti. Procentu likmes būs zemākas un zemas ilgāk nekā tas tika prognozēts pirms "Brexit". Jau tā diezgan vārgā pasaules ekonomikas attīstība piebremzēsies, investīciju aktivitāte "pierausies". Visvairāk īstermiņā no šī lēmuma cietīs pati Lielbritānijas ekonomika, kas negatīvāka scenārija gadījumā var ieslīdēt recesijā," savā komentārā uzsvēra "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
"Jo ilgāk turpināsies neskaidrība par Lielbritānijas politisko nākotni un turpmākajiem soļiem pēc referenduma, jo ilgāk saglabāsies augsts cenu svārstīgums un paaugstināta piesardzība finanšu tirgū, kas, ņemot vērā trauslo eiro zonas ekonomikas izaugsmi, ir slikta ziņa. Centrālās bankas ir gatavas rīkoties, lai nodrošinātu naudas likviditāti un lai stabilizētu situāciju tirgū. Referenduma rezultātā nākas pazemināt ekonomikas izaugsmes prognozes gan eiro zonai, gan Lielbritānijai," norādīja arī "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Pēc referendumā Lielbritānijā pieņemtā lēmuma par valsts izstāšanos no ES Eiropas Centrālā banka (ECB) jau nāca klajā ar paziņojumu, ka cieši seko situācijai finanšu tirgos un nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt papildu likviditāti.
Arī Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - piektdien solīja veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu monetāro un finansiālo stabilitāti pēc referendumā pieņemtā lēmuma izstāties no ES. "Anglijas Banka spers visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz monetāro un finansiālo stabilitāti," uzsvērts bankas paziņojumā.
Centrālā banka norādīja, ka jau ir veikusi "pamatīgu plānošanu iespējamām ārkārtas situācijām", un cieši sadarbojas ar Lielbritānijas Finanšu ministriju, citām iestādēm un centrālajām bankām. Savukārt Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs televīzijā sacīja, ka centrālā banka ir gatava piešķirt 250 miljardus sterliņu mārciņu, lai stabilizētu tirgus pēc Lielbritānijas referendumā pieņemtā lēmuma izstāties no ES.
Vienlaikus arī ASV dolārs ir piedzīvojis vērtības samazināšanos pret Japānas jenu.
"Samazinās varbūtība tuvākajā laikā ieraudzīt ASV dolāra procentu likmju paaugstinājumu. Iespējams, nākamajos mēnešos sagaidīsim ECB QE programmas pagarināšanu vai apjoma palielināšanu, vai eiro procentu likmju izmaiņas. Ja vēl pirms kāda laika tirgus dalībnieki gaidīja pirmo mārciņas procentu likmju paaugstinājumu nākamajā gadā, tad šobrīd pieaudzis risks ieraudzīt procentu likmju pazeminājumu," prognozēja Lāriņš.
"Referenduma rezultātā nav daudz ieguvēju. Paši izstāšanās no ES atbalstītāji arī diez vai līdz galam ir aprēķinājuši visas negatīvās sekas, no kurām dažas jau šobrīd viņi izjūt, piemēram, akciju cenu kritumu. Ņemot vērā mārciņas vērtības pazemināšanos, iespējamas negatīvas sekas eksportam uz Lielbritāniju. Pašai Lielbritānijai sadārdzināsies imports (izejvielas un materiāli). Trūkstot skaidrībai par nākotni, droši vien biznesā kavēsies jaunu līgumu slēgšana vai arī būs garas diskusijas par to, kādā valūtā fiksēt cenas. Vērtspapīru cenu kritums samazina visiem to uzkrājumu vērtību, kuri ir investēti vērtspapīros pa tiešo vai tiem piesaistīti ar dažādu finanšu tirgus instrumentu palīdzību," piebilda "SEB Bankas" eksperts.
Iepriekšējā nedēļa sākās ar to, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pirmdien kritās par 0,33% līdz 1,1314 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 2,37% līdz 1,4698 dolāriem par mārciņu, bet pret Japānas jenu samazinājās par 0,21% līdz 103,94 jenām par dolāru.
Savukārt piektdien par vienu eiro maksāja 1,1117 ASV dolārus, kas ir par 1,4% mazāk nekā iepriekšējās darba nedēļas beigās. Par vienu Lielbritānijas mārciņu maksāja 1,3679 ASV dolārus, kas ir par 4,7% mazāk nekā pirms nedēļas, savukārt attiecībā pret jenu dolāra vērtība nedēļas laikā kritās par 1,9% un bija 102,22 jenas.
