Eiro aizvadītajā darba nedēļā noslīdēja par teju 3%, kas ir pēdējos divos mēnešos zemākā vērtība attiecībā pret ASV dolāru, tirgiem reaģējot uz paziņojumiem, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) visdrīzāk īstenos papildus pasākumus, lai mēģinātu stimulēt buksējošo eiro zonas ekonomikas izaugsmi.
ECB ceturtdien padomes sēdē nolēma atstāt spēkā galveno bāzes refinansēšanas likmi rekordzemajā 0,05% līmenī. Vienlaikus ECB vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka ECB padomei decembra sanāksmē vajadzēs pārskatīt monetārās stimulēšanas pasākumus, lai panāktu inflācijas pieaugumu un eiro zonas ekonomikas atkopšanās tempa paātrinājumu. Tas varētu būt laiks, kad ECB nolems palielināt pašreizējo 1,1 triljonu eiro vērto stimulēšanas programmu vai pagarināt tās termiņu, vai arī pieņemt jaunus, līdz šim neprecizētus pasākumus, norāda analītiķi.
Preses konferencē pēc ECB padomes sēdes Maltā Dragi atkārtoti pauda, ka ekonomikas stimulēšanas centieni, kas ietver obligāciju uzpirkšanu 60 miljardu eiro vērtībā ik mēnesi, vajadzības gadījumā tiks pagarināti.
Tikmēr ECB profesionālo prognozētāju ceturkšņa aptaujas rezultāti liecina, ka inflācijas prognozes šim, nākamajam un 2017.gadam 19 valstu veidotajā eiro zonā ir katra samazināta par 10-30 bāzes punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturksnī veikto aptauju. Jaunākās ekspertu prognozes liecina, ka inflācija eiro zonā šogad būs 0,1%, nākamgad tā sasniegs 1%, bet 2017.gadā - 1,5%. Attiecīgi tā nesasniegs ECB iepriekš kā vēlamos nosauktos 2%.
"Ja ASV Federālo Rezervju sistēma velk garumā ar procentu likmju celšanu, tad ECB ceturtdien deva mājienus par papildus tirgus atbalsta iespējamību, kas notrieca eiro no 1,13 dolāru līmeņa uz 1,11 dolāru rajonu. Naftas produktu cenas turpina nīkuļot netālu no rekorda zemām atzīmēm, tas samazina inflācijas gaidas, apgrūtina centrālo banku inflācijas stutēšanas centienus, bremzē veco parādu deldēšanos un pazemina ilgtermiņa procentu likmes – sliktas ziņas finanšu sektoram un ekonomikai kopumā (kaut kredītu tirgum izmaksu ziņā šī ir laba situācija un arī akciju tirgum šobrīd tas patīk)," notikumus komentēja "SEB bankas" finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.
Vienlaikus joprojām nav skaidrības, vai šogad notiks ilgi gaidītā procentu likmju celšana ASV, jo arī tur ekonomikas dati nav viennozīmīgi pozitīvi.
"Solās būt ļoti svārstīga gada nogale, jo zem jautājuma zīmes ir gan dolāra procentu likmju izredzes, gan ECB turpmākie pasākumi," prognozēja "SEB bankas" eksperts.
Savukārt Krievijas Centrālā banka paziņoja, ka nākamgad Krievijas ekonomikā atjaunosies izaugsme. "Krievijas ekonomika joprojām, diemžēl, atrodas negatīvajā zonā, ir atsevišķas stabilizācijas pazīmes," Krievijas Centrālās bankas prezidente Elvīra Nabuļļina sacīja Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes sēdē. "Mēs sagaidām izaugsmes atjaunošanos nākamgad," uzsvēra centrālās bankas vadītāja. Šā gada janvārī - septembrī, salīdzinot ar šo laika posmu pērn, Krievijas iekšžemes kopprodukts samazinājies par 3,8%.
Tas gan nepalīdzēja Krievijas rublim palielināt vērtību pret ASV dolāru. Nedēļas beigās par vienu ASV dolāru tika maksāti 62,34 rubļi, kas ir par 1,7% vairāk nekā pirms nedēļas. Savukārt pret eiro, kura vērtība pasaulē šonedēļ kritās, pakāpties izdevās arī rublim - par vienu eiro piektdien maksāja 68,69 rubļus, kas ir par 1,2% mazāk.
"Arī Krievijā ECB sapulce pārtrauca eiro vērtības kāpumu un lika eiro cenai atgriezties zem 70 rubļu atzīmes. Ekonomikas dati un naftas cenas turpina uzturēt nelabvēlīgu fonu, kas pagaidām ierobežo rubļa vērtības pieaugšanas iespējas," pauda Lāriņš.
