Patēriņa cenu pieaugums maijā kļuvis nedaudz straujāks. Mēneša inflācija palielinājusies līdz 0,6%, bet gada inflācija līdz pat 1,2%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Gada inflācijas pieaugumu maijā galvenokārt veicinājis cenu kāpums pārtikai, degvielai, kā arī apģērbiem un apaviem.
Pārtikas cenas, nereti sezonālu faktoru ietekmē, mēneša laikā palielinājušās par 1%. Visbūtiskāk pieaugušas dārzeņu, augļu, gaļas produktu cenas. Savukārt degvielas cenas, līdz ar naftas cenu paaugstināšanos pasaules tirgū, mēneša laikā palielinājušās par 1,9%.
Neskatoties uz maijā fiksēto inflācijas paaugstināšanos, tā joprojām saglabājas salīdzinoši zemā līmenī. Kā zināms, inflāciju nosaka galvenokārt izejvielu cenu izmaiņas pasaules tirgū. Pārtikas cenu pieaugums gada laikā veidojis tikai 0,2%. Savukārt degvielas cenas maijā bijušas par 11,3% zemākas nekā pirms gada.
Gada laikā elektroenerģijai fiksēts cenu pieaugums par 27,5%. Tas bijis būtiskākais inflāciju paaugstinošais faktors. Bez tā Latvijā maijā gada inflācija būtu tikai ap 0,3% līmenī – tāda pati, kāda tā ir eirozonā kopumā. Tas nozīmētu, ka inflācija Latvijā būtu tikai nedaudz augstāka nekā Igaunijā, kur maijā cenas bija augušas par 0,1%.
Kopējā inflācijas aina jau vairākus mēnešus saglabājas salīdzinoši nemainīga. Kopējo cenu pieaugumu nosaka galvenokārt augošās pakalpojumu cenas,
Tās maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, palielinājušās par 3,2%. Lai gan preču cenu ietekme ir bijusi salīdzinoši nenozīmīga, pirmo reizi kopš 2014. gada rudens arī preču cenas gada garumā ir pieaugušas par 0,4%.
Ietekmi uz pakalpojumu cenu kāpumu atstāj ne tikai elektroenerģijas cenu pieaugums, bet arī pēdējā laikā stabili pieaugošā darba samaksa. Šobrīd darba samaksa Latvijā tuvojas Eiropas Savienības vidējam algu līmenim. Cenas augušas arī tādiem pakalpojumiem kā frizieru, finanšu un ēdināšanas pakalpojumiem, gada laikā palielinoties attiecīgi par 5,0%, 10,2% un 3,5%.
Savukārt zemo preču cenu kāpumu galvenokārt nosaka ārējās vides faktori, piemēram, naftas un pārtikas izejvielu cenu kritums pasaules tirgū. Neskatoties uz pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, naftas cenas pasaules tirgū maijā bijušas aptuveni par 40% zemākas nekā pirms gada. Savukārt pārtikas cenas, atbilstoši Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indeksam, gada laikā pazeminājušās par 20,7% kā rezultātā maijā bijušas zemākajā līmenī kopš 2009. gada septembra.
Minētās tendences turpinās noteikt inflācijas līmeni Latvijā arī turpmākajos mēnešos, kad iekšējo faktoru izraisītu cenu kāpumu bremzēs globālā tirgus noteikts cenu kritums pārtikai un energoresursiem. Līdz ar degvielas cenu kritumu inflāciju tuvākajos mēnešos ierobežos cenu pazemināšanās dabasgāzei un siltumenerģijai. Sagaidāms, ka kopējais inflācijas līmenis saglabāsies zems visa 2015. gada garumā.
