Nepilnu gadu pēc tam, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lejupslīdi ogļu nozarē pasludināja par neatgriezenisku, ogles piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējo piecu gadu laikā.
Ogļu cenas Austrālijas Ņūkāslas terminālī, kuras uzskata par orientieri Āzijas tirgū, kopš jūnija vidus ir pieaugušas par 35%, un to ir veicinājis negaidītais ogļu importa pieaugums Ķīnā, kur, cīnoties pret gaisa piesārņojumu, ogļraktuves tiek slēgtas.
"Ķīnas regulatori ir uzņēmušies lomu, kāda tradicionāli ir tirgiem," sacīts investīciju bankas "Goldman Sachs" ziņojumā klientiem. "Ierobežojumi pašmāju ieguvei [Ķīnā], kas tika noteikti šogad, ir pacēluši cenas visā pasaulē," norāda "Goldman Sachs".
Šogad ir strauji pieaugušas tādu globālo ogļu ieguves gigantu kā "Glencore" un "Anglo American", kā arī Āzijas reģionālā spēlētāja Taizemes "Baidu" akciju cenas. Īpaši liels akciju cenu kāpums bija vērojams pēc tam, kad Ķīnā aprīlī tika dots rīkojums ogļraktuvju darba dienu skaitu samazināt par 16%, lai varētu sasniegt mērķi ogļu ieguves apmēru valstī šogad samazināt par 250 miljoniem tonnu.
Ķīnas negaidītais lēmums "pārskatāmā nākotnē ļaus uzturēt ogļu cenas", sacīts "Goldman Sachs" ziņojumā.
"Goldman Sachs" prognozē, ka ogļu cena Ņūkāslas terminālī pēc trim mēnešiem būs 65 ASV dolāri tonnā, pēc sešiem mēnešiem - 62 dolāri tonnā, bet pēc pusgada - 60 dolāri tonnā.
Pieprasījums pēc oglēm pieaug arī Japānā un Dienvidkorejā, un pieprasījums saglabājas stabils Indijā, Vjetnamā un Filipīnās. Japānā būtiski palielinājusies fosilā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanā kopš Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas 2011.gadā, savukārt Dienvidkorejā līdz 2022.gadam plāno uzbūvēt 20 ogļu elektrostacijas.
