Neskatoties uz daudzajām problēmām, Latvijas uzņēmēji turpina aktīvi strādāt pie eksporta tirgiem, un jau 3 mēnešus pēc kārtas pārtikas produktu eksports lēnām pieaug, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce.
Viņa norādīja, lai gan šogad 4 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada 4 mēnešiem kopējā preču eksporta vērtība ir samazinājusies, pozitīva gada izaugsme ir saglabājusies vairākās preču grupās. Pieaugumu uzrādīja augu valsts produktu, pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, celtniecības materiālu, plastmasas un papīra izstrādājumu eksports. Lielākais negatīvais devums eksporta izaugsmē bija mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu un tekstila izstrādājumu eksporta sarukumam.
Pelēce atzīmēja, ka ar problēmām joprojām sastopas vairāki pārtikas nozares uzņēmumi. "Katrai pārtikas produktu ražotāju apakšnozarei problēmas ir savas, piemēram, piena nozares attīstību kavē zemās piena iepirkuma cenas un pārprodukcija, līdzīgi ir ar zivju produkcijas ražotājiem, bet gaļas ražotājiem problēmas radījis Āfrikas cūku mēris," viņa sacīja.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, neskatoties uz daudzajām problēmām, Latvijas uzņēmēji turpina aktīvi strādāt pie eksporta tirgiem un jau 3 mēnešus pēc kārtas pārtikas produktu eksports lēnām pieaug. Pēc Krievijas noteiktā embargo lauksaimniecības produktu importam Latvijas pārtikas ražotājiem īpaši aktuāla ir eksporta tirgu diversifikācija. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā Latvija ir saskaņojusi 9 veterināros sertifikātus uz Melnkalni, Austrāliju, Irāku, kā arī Izraēlu, Gruziju, Kataru, Japānu, Brazīliju un Moldovu, kas var sekmēt turpmāku lauksaimniecības produktu eksportu uz trešajām valstīm. Tāpat turpinās darbs pie ASV un Ķīnas pārtikas tirgus apguves, kā arī tiek meklētas iespējas piena produktu un gaļas produktu eksportam uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
"Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmējusi arī tekstila nozari, kurai Krievija ir bijis nozīmīgs noieta tirgus. Tekstila izstrādājumu eksporta apmēri pēc būtiska krituma kopš 2015.gada vidus ir stabilizējušies. Arī šajā nozarē ir uzņēmumi, kas nepadodas grūtsirdībai un apgūst pilnīgi jaunus biznesa virzienus," teica Pelēce, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmums SIA "Lauma Fabrics" ir saskatījis attīstības iespējas ģeotekstila jomā, jo tehniskā tekstila pieprasījums pasaulē ļoti strauji aug. SIA "Lauma Fabrics" iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā "Tele Textiles Latvia", kas nodarbojas ar ģeotekstila ražošanu, un šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu, ko galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Šie tekstila produkti 100% apmērā tiks eksportēts uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.
"Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte un preču eksporta izaugsme joprojām ir vērtējama kā ļoti trausla un nestabila nozaru griezumā. Arī Pasaules Banka šonedēļ samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot, ka attīstības valstis atveseļojas krietni lēnākā tempā par gaidīto un zemās izejmateriālu cenas turpina negatīvi ietekmēt šo valstu ekonomiku. Investīciju zemā aktivitāte nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību un līdz ar to eksporta tālāku izaugsmi. Nozarēm, kas orientējas uz eksportu un lielāku pievienotās vērtības radīšanu, lielākie izaicinājumi ir speciālistu trūkums un tirgus diversifikācija," norādīja Pelēce.
Jau vēstīts, ka šogad pirmajos 4 mēnešos Latvija eksportēja preces 3,16 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,7% jeb 192,2 milj. eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, bet importēja – par 3,772 miljardiem eiro, kas ir kritums par 7,8% jeb 319,6 milj. eiro.
Tostarp aprīlī Latvija ir eksportējusi preces 834,186 milj. eiro apmērā, kas ir par 0,04% vairāk nekā martā, bet par 7% mazāk nekā pērn aprīlī. Savukārt Latvija ir importējusi preces 998,157 milj. eiro apmērā, kas ir kritums par 2,7% salīdzinājumā ar martu un par 7,7% mazāk nekā pērn aprīlī.
