Nākamajiem diviem trim gadiem Latvijai līdzekļu būs mazāk nekā iepriekš lēsts, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
"Latvijas ekonomikas izaugsme, tāpat kā Baltijas valstu izaugsme, šogad nebūs tāda, kāda tā bija gadu, divus, trīs atpakaļ - mēs neaugam par 4-5%, bet par 2-3% un attiecīgi jāsaprot, ka arī budžeta ieņēmumi būs zemāki," sacīja Vilks, piebilstot, ka tādējādi tuvākajiem diviem un, iespējams, arī trijiem gadiem valsts budžetā nebūs tik daudz līdzekļu, ka iepriekš lēsts.
Tāpat viņš norādīja, ka tādējādi politiķiem ir jābūt apdomīgākiem par sniegtajiem solījiem.
Vienlaikus Vilks arī pieļāva iespēju, ka atsevišķām jomām līdzekļu apmēru varētu arī nedaudz samazināt un, lai arī šāda iespēja nav dominējošā, šādam variantam ir jābūt gataviem. "Ja Latvija vēlas noturēt fiskālo budžeta politiku un kredītreitingus tādā līmenī, kāds ir apsolīts partneriem, tad, iespējams, kādi nelieli samazinājumi, kādā no jomām arī varētu būt, bet skatīsimies, kā līdz vasarai virzās ekonomikas attīstība un kā pildās budžets," minēja bijušais finanšu ministrs.
Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomika nevar īstenot ekonomikas izrāvienu, jo lai arī idejas nav sliktas, nav kas tās īstenotu. "Latvijā idejas nav sliktas, bet nav izpildītāju, bet kamēr nav izpildītāju tas līdz galam neaiziet. Tā ir tā lielākā problēma. Tāpēc nav jādzīvo utopijā, ka mēs varam lielus izrāvienus radīt. Ja Latvija grib izrāvienu, tad tie, kas to piesaka, lai nāk un realizē, bet tie, kas to var izdarīt pārsvarā ir ārpus politikas vai valsts pārvaldes un viņus nekādi neiemānīs politiskajā sistēmā un pat valsts pārvaldē. Tāpēc mēs ejam tādiem maziem solīšiem un tas ir normāls ceļš lielai daļai pasaules valstu," klāstīja Vilks.
Jau vēstīts, ka atbilstoši valdības apstiprinātajai Latvijas Stabilitātes programmai 2015.-2018.gadam, šogad Latvijas ekonomikas pieaugums plānots 2,1% apmērā. Savukārt Latvijas Bankas prognozē, ka 2015.gadā Latvijas IKP varētu augt par 2%.
