Šā gada 3. ceturksnī, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums salīdzināmās cenās bija tikai 1.1% (tostarp septembrī 0.5%), kas ir mazāk nekā vidēji 1. pusgadā. Tas liecina, ka mazumtirdzniecības attīstība palēninās, turklāt šī tendence pastiprinās.
Detalizētāk analizējot mazumtirdzniecības datus, redzams, ka 3. ceturksnī saglabājās degvielas tirdzniecības pozitīvais devums kopējā mazumtirdzniecības gada izaugsmē, taču vairāku citu mazumtirdzniecības jomu attīstība ir ne vien bremzējusies, bet pat vājinājusies. Gada laikā sarucis apgrozījums mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tirgo informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Gada un ceturkšņa laikā salīdzināmās cenās saruka to uzņēmumu apgrozījums, kuri galvenokārt tirgo ar mājokļa labiekārtošanu saistītas preces, kā arī pat to uzņēmumu apgrozījums, kuri pārsvarā tirgo pārtiku. Tas liecina par patērētāju piesardzību tēriņos.
Esošā mazumtirdzniecības dinamika nav pārsteidzoša, un zemā iespējamība, ka nozare drīzumā varētu atsākt strauji augt, bija minēta jau 2. ceturkšņa komentārā, norādot uz atsevišķiem patērētāju konfidences aspektiem, kā arī zemāku atalgojuma pieaugumu nekā pērn.
Mazumtirdzniecības nozares pārstāvju noskaņojums, pēc Eiropas Komisijas aptauju datiem, 3. ceturksnī vidēji bija sliktāks nekā 2. ceturksnī. Te jāņem vērā, ka šis periods ietvēra reakciju uz Lielbritānijas negatīvo balsojumu referendumā par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, tādējādi paaugstināja nenoteiktību. Līdzīga ietekme uz rādītāja pasliktināšanos bija kā iepriekšējo 3 mēnešu darbības novērtējumam, tā nākamo 3 mēnešu darbības redzējuma pasliktinājumam. Mēnešu dalījumā septembrī nozares uzņēmēju optimisms jau nedaudz pieauga, uzlabojoties abām šīm pozīcijām, kā arī sarūkot krājumu novērtējumam.
Tuvākajos mēnešos pieprasījuma kāpumu atsevišķās mazumtirdzniecības jomās varētu kavēt jau šobrīd aktuālais cenu kāpums (piemēram, degvielai, pārtikai). Vienlaikus pārtikas gadījumā cenu kāpums varētu nedaudz kavēt arī patērētāju pievēršanos kvalitatīvāku preču segmentam. Pozitīvu ietekmi varētu gaidīt no kreditēšanas attīstības: ja, piemēram, mājokļu kreditēšana nākamgad attīstīsies straujāk, tad varētu atjaunoties pozitīvs devums no mājokļa iekārtošanai nepieciešamo preču tirdzniecības. Tomēr vienlaikus pirmajai iemaksai nepieciešamie līdzekļi un procentu maksājumi var mazināt pārējo patēriņu.
Savukārt mazumtirgotāju izmaksas varētu augt, samazinot rentabilitāti*, kura vidēji 2 gadu laikā turējusies ap 3%, vai arī nonākot pie cenu kāpuma. Gan naftas cenu pieaugums, gan risks, ka tās varētu augt straujāk (gaidāmo OPEC sarunu gaidās par naftas tirgus nākotni), var darīt mazumtirgotājus bažīgākus attiecībā uz loģistikas, piegādes un tirdzniecības vietu uzturēšanas izmaksām. Papildus tam arī nākamgad augs ar darbaspēka piesaisti saistītās izmaksas tiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nodarbināto par minimālo algu, bet atsevišķos reģionos tirdzniecības nozares attīstību (it īpaši mazāko uzņēmumu gadījumā) varētu ietekmēt minimālās sociālās iemaksas ieviešana nepilnu laiku strādājošajiem. Mazos tirdzniecības uzņēmumos, īpaši lauku apvidos, varētu būt zemākas manevrēšanas iespējas attiecībā uz darbinieku slodzi.
Iniciatīva par mazumtirdzniecības neorganizēšanu lielveikalos svētdienās un svētku dienās ir pieklususi, tomēr citi iepriekš minētie faktori norāda uz to, ka mazumtirdzniecības attīstība nākamgad varētu nebūt straujāka par šogad vērojamo lēno kāpumu.
