Jaunākie statistikas dati liecina, ka šā gada martā apstrādes rūpniecībā tika saražots vēsturiski augstākais produkcijas apjoms un, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, tas pieauga par 3,7%, tādējādi 1.ceturksnī kopumā nozares izaugsme sasniedza 2%.
No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm lielāko devumu kopējā nozares izaugsmē veidoja kokapstrādes pieaugums 11,2% apmērā (gada izteiksmē). Savukārt otru lielāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošināja nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošana. Jāatzīmē, ka šī apakšnozare 2016.gada martā uzrādījusi straujāko izaugsmi (+27,8%) gan salīdzinājumā ar pārējām apakšnozarēm, gan atskatoties uz būvmateriālu izlaides dinamiku iepriekšējos mēnešos.
Būvmateriālu ražošanu veicinājis ārējais pieprasījums, jo puse no saražotās produkcijas tiek eksportēta. To apstiprina arī statistika – 2016.gada 1.ceturksnī nemetālisko minerālu izstrādājumu realizācija eksportā pieauga par 6,5%, savukārt vietējā tirgū saruka par 12,7% gada griezumā.
Ievērojamus pieauguma tempus šā gada martā uzrādījušas arī mašīnbūvi veidojošās apakšnozares. Piemēram, elektrisko iekārtu ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērnā gada martu palielinājās par 18%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieauga par 6,4% un automobiļu un piekabju ražošana – par 3,9%. Tādējādi šo apakšnozaru kopējais veikums arī nodrošinājis būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē.
Vairāki lieli mašīnbūves uzņēmumi pērn cietuši zaudējumus Krievijas ekonomiskās situācijas dēļ, tajā skaitā rubļa vērtības krituma ietekmē, kas ārējā pieprasījuma krituma dēļ negatīvi ietekmē uzņēmumu ražošanas apjomus arī šogad.
Šā gada martā izaugsmi uzrādīja arī ķīmisko vielu un produktu ražošanas apakšnozare (+18%), kuru raksturo mainīgi izlaides apjomi, jo apakšnozares izlaide ir atkarīga no neregulāriem pasūtījumiem. Šā gada 1.ceturksnī kopumā, salīdzinot ar 2015. gada pirmajiem 3 mēnešiem, ķīmisko vielu un produktu apgrozījums eksportā pieauga par 54,6%.
2016.gada martu ar izlaides pieaugumu noslēdza arī dzērienu ražotāji (+7,5% gada griezumā), datoru, elektronisko un optisko iekārtu izstrādātāji (+7,4%), tekstilizstrādājumu ražotāji (+6,9%), mēbeļu ražošanas uzņēmumi (+3,0%) un citi.
Savukārt ražošanas apjomu samazinājumi reģistrēti vien dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, starp kurām ir apģērbu ražošana, iekārtu un ierīču remonts, poligrāfija, kā arī pārtikas produktu ražošana. Jāatzīmē, ka pārtikas produktu izlaide samazinājusies par 0,7% salīdzinājumā ar 2015.gada martu, jo, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, sarucis zivju pārstrādes apjoms.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde 2016.gada martā uzrādīja pieaugumu tikai 0,1% apmērā, bet ieguves rūpniecība samazinājās par 4,9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš. Tā rezultātā kopējā rūpniecības izaugsme martā veidoja 2,7%, bet rūpniecības izlaide 1.ceturksnī palielinājās par 3,7%.
Jāatzīmē, ka arī rūpnieku novērtējums par pasūtījumu apjomiem šā gada 2.ceturksnī ir strauji uzlabojies. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta eksporta perspektīva. Pakāpeniski uzlabojas Latvijas rūpnieku vērtējums par to konkurētspējas pozīcijām vietējā tirgū un ārpus Eiropas Savienības (ES), taču, salīdzinot ar 1.ceturksni, 2.ceturksnī ir pasliktinājušās konkurētspējas pozīcijas ES, kas varētu būt saistīts ar nepārliecinošo reģiona, īpaši atsevišķu tirdzniecības partnervalstu, izaugsmi.
