Latvijas Banka (LB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 2,3%, savukārt nākamaja gadam ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 3% līdz 2,7%.
"2015.gada pirmā un otrā ceturkšņa dati ļauj nedaudz koriģēt IKP prognozi augšup. Pēc mūsu aplēsēm, 2015.gadā IKP varētu augt nedaudz straujāk kā iepriekš plānots, tas ir, par apmēram 2,3%," žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, vienlaikus piebilstot, ka patlaban pastāv liela nenoteiktība, tāpēc prognoze arī varētu nepiepildīties.
Tāpat viņš norādīja, ka savukārt 2016.gada Latvijas tautsaimniecības izaugsmi pozitīvi ietekmēs turpmāka kreditēšanas attīstība un labvēlīgie finansiālie nosacījumi eiro zonas valstīs, kā arī naftas cenu kritums un ar to saistītais reālais ienākumu kāpums. Arī algu kāpums nākamgad joprojām saglabāsies samērā noturīgs. Tajā pašā laikā kopš vasaras situācija pasaules ekonomikā ir pasliktinājusies un to ir ietekmējusi Ķīnas un gandrīz visu pārējo jaunattīstības valstu izaugsmes pavājināšanās, korekcijas akciju tirgos, vispārējās neziņas pieaugums un "riska apetītes" samazināšanās, kas nestimulē jaunas investīcijas, kā arī papildu sarežģījumi eksportētājiem Krievijas tirgū.
Rimšēvičs uzsvēra, ka tādējādi līdzšinējais pieņēmums, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt nedaudz straujāka kā šogad, joprojām paliek spēkā, taču globālo notikumu kontekstā dominējošo lejupvērsto risku dēļ 2016.gada IKP pieauguma prognoze ir samazināta. "Viss iepriekšminētais mums liek secināt, ka šobrīd saistībā ar sagaidāmo valsts tautsaimniecības izaugsmi jaunāko globālo notikumu kontekstā dominē lejupvērstie riski. Tas ir piespiedis mūs pārskatīt IKP prognozi 2016.gadam no 3% līdz 2,7%," viņš sacīja.
Savukārt taujāts, vai valdība bijusi pārāk optimistiska, veidojot nākamā gada budžetu ar plānotu 3% IKP pieaugumu, LB prezidents atbildēja noraidoši. "Nē, valdība nav bijusi pārāk optimistiska. Ir jāsaprot, ka šī prognoze – 3% - ir tapuši jūnijā. Ir pagājuši trīs mēneši, pasaule mainījusies. Ķīnā faktiski plīsis burbulis, vietējā birža sabrukusi par vairāk nekā 30%. Korekcija notikusi ASV fondu tirgos, ir milzīga nenoteiktība pasaulē, tā palielinājusies. Eiropas Centrālā banka un tās vadītājs vakar [3.septembrī] ir izteicis varbūtību, ka, ja būs nepieciešams, mēs varam arī turpināt šo Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu pēc nākamā gada septembra. Tas viss liecina par to, ka mums jābūt nedaudz piesardzīgākiem un jābūt gataviem uz nedaudz sliktākām prognozēm, nekā ir ierēķinātas šobrīd. Šobrīd nekas ar budžetu nav jādara, vienkārši jāpatur prātā, ka šie riski varētu būt lejupvērsti un nav pamata, kad budžets nonāks Saeimā, piebalsot klāt papildu izdevumus," pauda Rimšēvičs.
Runājot par Latvijas ekonomikas attīstību šā gada pirmajā pusē, viņš izaugsmi vērtēja kā apmierinošu. "2015.gada pirmajā pusgadā turpinājās mērena, bet tomēr stabila Latvijas tautsaimniecības izaugsme – pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 2%, bet otrajā ceturksnī – par 2,7%. No īstermiņa perspektīvas raugoties, uzrādītā ekonomiskā izaugsme ir vērtējama kā apmierinoša," teica LB prezidents, piebilstot, ka jaunākās eiro zonas attīstības prognozes liek būt piesardzīgiem, domājot par Latvijas tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā.
Pēc viņa teiktā, bažas rada arī apstāklis, ka otrā ceturkšņa izaugsmes paātrinājumu lielākoties noteica faktori, kas varētu tikt uzskatīti par vienreizējiem un zaudēt ietekmi līdz gada beigām vai līdz nākamā gada attiecīgajam ceturksnim. "Piemēram, "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas darbināšanas atsākšana ir bijis galvenais faktors apstrādes rūpniecības salīdzinoši labajam veikumam. Vai tas saglabāsies - izaugsme šīs rūpnīcas darbībā, to rādīs laiks. (..) Arī pārējās apstrādes rūpniecības nozares veikums ir nevienmērīgs. No vienas puses, kokrūpniecības un elektronisko iekārtu ražošanas apakšnozaru izaugsme ir stabila un noturīga. Tajā pašā laikā vērojama lēnāka izaugsme pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanas nozarēs. Vakar [3.septembrī] publicētie jūlija apstrādes rūpniecības rādītāji ir bijuši ļoti pozitīvi – pieaugums ir bijis vairumā apakšnozaru. Tomēr viena mēneša labie dati vēl nevar būtiski mainīt skatījumu uz situāciju nozarē kopumā – vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs tā joprojām ir sarežģīta, un straujš situācijas atrisinājums tuvākajā laikā, visdrīzāk, nav gaidāms," sacīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš klāstīja, ka arī būvniecības nozarē ir problēmas - izlaide ir mazinājusies. "Tas saistāms galvenokārt ar nekustamā īpašuma tirgus atdzišanu pēc nosacījumu maiņas termiņuzturēšanās atļauju jomā. Ģeopolitisko norišu ietekmē problēmas vērojamas transporta nozarē, kur mazinās gan ostās pārkrauto, gan dzelzceļā pārvadāto kravu apmērs. Turklāt pēdējo nedēļu laikā transporta sektorā ir parādījušies arī jauni potenciālie riska faktori. Gada sākums diemžēl padevies neveiksmīgs enerģētikā – salīdzinoši siltie laika apstākļi nav veicinājuši enerģijas izstrādi," teica centrās bankas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pagaidām tautsaimniecības izaugsmi nodrošina apstrādes rūpniecības līdzšinējais salīdzinoši labais veikums, kā arī tirdzniecības labie rādītāji. Tāpat izaugsmē lielu pienesumu dod nozares, kurās liela nozīme ir bijusi sabiedriskajam finansējumam.
"Ārējās vides riski ir pieauguši. Turklāt redzam, ka katra nākamā diena nes arvien jaunus negatīvos pārsteigumus arī mūsu pašu mājās – zivrūpnieki un piensaimnieki saskaras ar ļoti smagu situāciju savās nozarēs, transporta nozarē apjomi krītas un nenoteiktība ir tikai augusi. (..) Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas ziņas – rūpnieki un eksportētāji ir pierādījuši, ka ir krīzes rūdīti un pat šajos sarežģītajos apstākļos spēj ielauzties jaunos produkcijas realizācijas tirgos, diversificēt savu darbību un kāpināt ražošanas apmērus," norādīja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2,3%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu.
