2016. gada 29.janvārī notika šīgada pirmā Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) IKP darba grupas sēde. Padomes biedri secina, ka Latvijas ekonomikā redzami nesabalansētības riski, kas nākotnē var apdraudēt gan ekonomikas izaugsmi, gan Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu.
Proti, darba tirgū algas jau pāris gadus aug straujāk par ražīgumu un, ja šī tendence turpināsies, eksporta konkurētspēja pasliktināsies. Savukārt investīciju aktivitāte, lai gan pērnā gada vidū pēc turpat divu gadu nīkuļošanas beidzot uzrādīja kāpumu, joprojām ir diezgan vārga.
"Lai gan pašlaik redzam diezgan solīdu iekšzemes kopprodukta izaugsmi, šādu attīstību nevar uzskatīt par ilgtspējīgu un pietiekoši strauju - turpinoties pašreizējām tendencēm, Latvijas ekonomiskā izaugsme, un līdz ar to arī konverģences tempi, palēnināsies. Galvenā problēma ir salīdzinoši lēns produktivitātes kāpums, kas atpaliek no darba algu kāpuma. Pašreizējais bezdarba līmenis - mazliet zem 10% - Latvijas darba tirgus specifikai jau vērtējams kā diezgan tuvs dabiskajam bezdarba līmenim - tas nozīmē, ka spiediens algas celt saglabāsies un, visticamāk, kļūs arvien spēcīgāks. Īpašu uzmanību piesaista Rīga, kur reģistrētais bezdarbs 2015. gada beigās bija nokrities jau līdz 5%," uzsver darba grupas vadītājs Mārtiņš Kazāks." Problēma nav algu kāpums, bet lēns produktivitātes kāpums."
"Kopumā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi šobrīd vērtējami kā salīdzinoši labi, taču plānojot politiku, nedrīkst rēķināties ar labām ekonomikas attīstības izredzēm arī nākotnē. Jārēķinās, ka pašreizējo apstākļu kopums - zemais investīciju līmenis, no algu kāpuma tempa būtiski atpaliekošs produktivitātes pieaugums, kā arī strukturālo reformu trūkums apdraud ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Turklāt aktualitātes globālajā ekonomikā neliecina par drīzu ekonomiskās vides uzlabošanos. Visi minētie faktori negatīvi ietekmē Latvijas iekšzemes kopprodukta potenciālo līmeni," piebilst Padomes biedrs Mortens Hansens.
