Pasaules Bankas (PB) šā gada Loģistikas snieguma indeksā Latvija ir 43.vietā. Tas ir kritums salīdzinājumā ar 36.vietu iepriekšējā indeksā, kas tika publiskots pirms 2 gadiem. Līdz ar to jaunajā indeksā Latvija ir pēdējā vietā no 3 Baltijas valstīm.
Lietuva jaunajā indeksā no 46.vietas pakāpusies līdz 29.vietai, bet Igaunija ir 38.vietā, salīdzinot ar 39.vietu iepriekšējā indeksā.
Polija indeksā no 33.vietas noslīdējusi līdz 31.vietai, bet Somija pacēlusies no 24. līdz 15.vietai. Ķīna ir 27.vietā, Krievija - 99.vietā, Baltkrievija - 120.vietā.
Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka PB Loģistikas snieguma indeksa sagatavošanā ņem vērā virkni faktoru, tostarp
- muitas darbību;
- transporta infrastruktūru;
- informācijas tehnoloģiju izmantošanu;
- piegāžu ķēžu laikus u.c.
Indekss tiek veidots aptaujas veidā, tā pamatā nav konkrēti izmērāmu rādītāju.
"2016.gada rezultāti Baltijas valstīm ir tieši tādi paši kā 2012.gadā. Šobrīd grūti precīzi pateikt, kas tieši mainījās 2014.gadā, kad Latvijas rādītāji ievērojami uzlabojās, un kas noticis tagad, kad tie atgriezušies 2012.gada līmenī. Kopumā vēlamies uzsvērt, ka Latvija no Lietuvas atpaliek tādās pozīcijās kā muitas darbība un infrastruktūras attīstība. Infrastruktūras attīstības projekti bieži vien ir atkarīgi no finanšu resursu apmēra, kas tiek paredzēti valsts budžetā. Vienlaicīgi uzskatām, ka Latvijas transporta infrastruktūra ir konkurētspējīga ar kaimiņu transporta koridoriem, tāpēc būtisks ir jautājums par pārvadājumu procedūru norisi, piemērošanu, kā arī to vienkāršošanu un uzlabošanu," klāstīja SM.
SM norāda, ka vienmēr ir iestājusies par administratīvo barjeru mazināšanu kravu pārvadājumu un tranzīta nozarē. "Kā viena no būtiskākajām ir sadarbība ar Finanšu ministriju, lai pilnveidotu muitas darbību un atvieglotu komersantiem informācijas sniegšanu, ievērojot arī apstākli, ka pašlaik ir pieņemts jaunais Muitas likums un tiek izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas regulē muitas darbību. Sadarbībā ar nozares asociācijām aktīvi sekojam līdzi un iesaistāmies minētajā procesā. Arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome daudz darba veltījusi gan investīciju projektu apspriešanā autoceļos, dzelzceļos un robežkontroles punktos, gan arī normatīvo aktu pilnveidošanā loģistikas jomas efektivitātes veicināšanai. Tāpat liels darbs no valsts puses veltīts jaunu tirgu meklēšanai starptautiskajā arēnā, kā arī jaunu klientu piesaistai un Latvijas tranzīta koridora popularizēšanai," informēja ministrijā, piebilstot, ka galvenais uzsvars patlaban tiek likts uz Latvijas integrāciju Eirāzijas koridoros un Ķīnas kravu piesaisti.
SM norādīja, ka pērn tika rīkota ASEM (Asia-Europe Meeting) transporta ministru sanāksme un augsta līmeņa biznesa konference. Tāpat iegūts koordinējošās valsts statuss loģistikas jomā 16+1 sadarbības formāta ietvaros. Maijā notika pirmā transporta ministru sanāksme un biznesa konference Rīgā, novembrī Rīgā tiks rīkots 16+1 valstu vadītāju samits. Arī šī pasākuma ietvaros loģistikas tēma būs viena no svarīgākajām.
"Satiksmes ministrs jūlijā apmeklēja Ķīnu un tikās gan ar Ķīnas transporta ministru, gan ietekmīgu loģistikas un transporta institūciju un uzņēmumu vadošajiem pārstāvjiem. Kā viens no nozīmīgākajiem vizītes rezultātiem ir starp "Latvijas Dzelzceļu" un Ķīnas dzelzceļu parakstītā vienošanās – nodomu protokols, kurā viens no būtiskākajiem praktiskajiem darbiem paredz līdz šā gada beigām nodrošināt pirmo nokomplektēto izmēģinājuma vilcienu no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot mūsu dzelzceļa tīklu," pauda ministrijā.
Vienlaikus SM atzīmēja, ka valdībā panākta vienošanās, ka praktiskā līmenī uzņēmums SIA "LDz Cargo Loģistika" ir atbildīgs par nozares interešu konsolidāciju, sadarbību ar Latvijas ostām un tajās strādājošām stividoru kompānijām, lai koordinētu kopīga loģistikas piedāvājumu izstrādi potenciālajiem partneriem. Uzņēmums ir reorganizēts un pārveidots par VAS "Latvijas Dzelzceļš" meitaskompāniju. Viens no galvenajiem uzņēmuma uzdevumiem ir strādāt ar partneriem Krievijā, Kazahstanā un Baltkrievijā, lai vienotos par labākajiem dzelzceļa tarifiem un maršrutu jautājumiem.
"Tāpat aktīvi sadarbojamies ar Duisburgas ostu (Vācija), kas jau šobrīd ir līderis Eiropā Ķīnas kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, lai nodrošinātu iespējas, ka caur Latviju varam virzīt Skandināvijas valstīm paredzētās Ķīnas kravas. Aicinām uzņēmējus iesaistīsies šajā procesā ar savu ieguldījumu. Tāpēc ļoti būtiska ir kopīgā sadarbība esošās situācijas uzlabošanā un Latvijas popularizēšanā potenciālajiem partneriem," piebilda SM.
PB šā gada Loģistikas snieguma indeksā ir iekļautas 160 valstis un teritorijas, tās vērtējot pēc 6 kritērijiem:
- muita;
- infrastruktūra;
- starptautiskie pārvadājumi;
- loģistikas kompetence;
- izsekošana kravai;
- laika grafika ievērošana.
Pirmajā desmitniekā ir Vācija, Luksemburga, Zviedrija, Nīderlande, Singapūra, Beļģija, Austrija, Lielbritānija, Honkonga un ASV.
