Latvijā pērn līdz 32,7% ir sarucis nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2014.gadu un salīdzināti ar 2008.gadu.
Tādējādi mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir sasniedzis 650 tūkstošus, kas ir par 90 tūkstošiem mazāk nekā 2008.gadā. Procentuāli pret iedzīvotāju skaitu 2008.gadā šis rādītājs bija 34,2%, bet pērn tas sarucis līdz 32,7%.
No Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija nekā Latvijā ir tikai Rumānijā, kur nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pērn pakļauti bija 40,2%, kā arī Bulgārijā (40,1%) un Grieķijā (36,0%). Nedaudz labāka kā Latvijā situācija bijusi Ungārijā (31,1%), Spānijā (29,2%), Itālijā (28,1%),Portugālē (27,5%), Kiprā (27,4%) un Lietuvā (27,3%).
Vismazākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā pērn bijis Čehijā (14,8%), Zviedrijā (16,9%), Nīderlandē (17,1%), Somijā (17,3%) un Dānijā (17,8%).
Kopumā 2014.gadā ES bija 121,86 miljoni cilvēku, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tie veidoja 24,4% no kopējā ES iedzīvotāju skaita. Pēc neliela krituma 2013.gadā, kas sekoja trim gadiem, kad reģistrēts pieaugums, nabadzībai vai sociālai atstumtībai pakļauto cilvēku īpatsvars ES pēc saglabājās stabils, bet salīdzinot ar 2008.gada līmeni - 23,8% - tas ir pieaudzis.
ES dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū deviņās valstīs laika posmā no 2008.līdz 2014.gadam nabadzībai vai sociālajai atstumtībai pakļauto personu īpatsvars ir sarucis. Krasākais tas bijis Polijā (no 30,5% līdz 24,7% jeb par 5,8 procenta punktiem), Rumānijā (no 44,2% līdz 40,2% jeb par 4,0 procenta punktiem), kā arī Slovākijā (no 20,6% līdz 18,4% jeb par 2,2 procenta punktiem).
Savukārt pieaugums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, no kurām lielākais tas bijis Grieķijā (no 28,1% līdz 36,0% jeb par 7,9 procenta punktiem), Spānijā (no 24,5% līdz 29,2% jeb par 4,7 procenta punktiem) un Kiprā (no 23,3% līdz 27,4% jeb par 4,1 procenta punktu).
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēku vidū ir visi tie, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pastāv nabadzības risks, ir nopietna materiālā atstumtība vai viņi dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti - mājsaimniecībā esošie cilvēki līdz 59 gadu vecumam pēdējā gada laikā ir strādājuši mazāk nekā 20% no sava kopējā potenciālā darba laika.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, iekļaujot deviņas lietas ‒ spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa un zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu un automašīnu. Ja vismaz četras no minētajām deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā atstumtība.
Saskaņā ar "Eurostat" metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
Kopumā ES 17,2% iedzīvotāju pērn bija pakļauti ienākumu nabadzības riskam pretstatā 16,6% gan 2013., gan 2008.gadā. Eirostatiķi gan uzsver, ka šis rādītājs ir relatīvs, jo vidējie ienākumi katrā valstī ir atšķirīgi
Vislielākais ienākumu nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 28 ES dalībvalstu vidū ir Rumānijā (25,4%), Spānijā (22,2%), Grieķijā (22,1%), Bulgārijā (22,8%) un Latvijā (21,2%). Lietuvā tādu bija 19,1%, bet vismazākais ienākumu nabadzības riskam pakļauto īpatsvars sabiedrībā ir Čehijā (9,7%), Nīderlandē (11,6%) un Dānijā (11,9%).
Vislielākais ienākumu nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 28 ES dalībvalstu vidū ir Grieķijā (23,1%), Rumānijā (22,4%), Bulgārijā (21,0%), Lietuvā (20,6%), Spānijā (20,4%), Horvātijā (19,5%) un Latvijā (19,4%). Igaunijā tādu bija 18,6%, bet vismazākais nabadzības riskam pakļauto īpatsvars sabiedrībā ir Čehijā (8,6%).
Savukārt 8,9% ES iedzīvotāju pērn izjuta spēcīgu materiālo atstumtību. 2013.gadā tādu bija 9,6%, bet 2008.gadā - 8,5%. Lielākais materiāli atstumto cilvēku īpatsvars pērn bijis Bulgārijā (33,1%), Rumānijā (26,3%), Ungārijā (23,9%), Grieķijā (21,5%) un Latvijā (19,2%). Lietuvā tādu cilvēku īpatsvars ir 13,6%, bet vismazākais tas bijis Zviedrijā (0,7%), Somijā (2,8%), Dānijā un Nīderlandē (abās valstīs 3,2%), Austrijā (4,0%), Francijā (4,8%) un Vācijā (5,0%).
ES kopumā 11,1% iedzīvotāju pērn dzīvoja mājsaimniecībās, kur cilvēku darba intensitāte ir ļoti zema. Šis īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis kopš 2008.gada, kad bija 9,1%. Lielākais tādu cilvēku īpatsvars pērn bijis Grieķijā (17,2%), Spānija (17,1%) un Beļģijā (14,6%). Latvijā tādu bija 9,6%, bet Lietuvā - 8,8%. Mazākais cilvēku, kas dzīvo mājsaimniecībās, kur vidējā darba intensitāte ir mazāka par 20% no potenciāla, īpatsvars reģistrēts Zviedrijā un Rumānijā (abās valstīs 6,4%), Slovākijā (7,1%), Polijā (7,3%) un Čehijā (7,6%).
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem, kas noteikts stratēģijā "Eiropa 2020".
Nabadzības, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ES
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars procentos no visiem iedzīvotājiem 2014.gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Dati par Igauniju, Īriju, Horvātiju, Lielbritāniju un Luksemburgu nav pieejami.
