Latvijā no visiem strādājošajiem 2,0% ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti, kas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Saskaņā ar tiem mazāks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu īpatsvars kopējo nodarbināto vidū bijis vien Grieķijā (1,3%) un Lietuvā un Bulgārijā (abās valstīs 1,9%).

Lielākais šīs jomas speciālistu īpatsvars reģistrēts Somijā (6,7%), Zviedrijā (6,0%), Luksemburgā (5,1%), kā arī Igaunijā un Nīderlandē (abās valstīs 5,0%).

Kopumā 2014.gadā ES bija nepilni astoņi miljoni strādājošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu, kas veidoja 3,7% no kopējā strādājošo skaita.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu 2014.gadā šādu speciālistu skaits ES pieaudzis par nepilniem 1,2 miljoniem, bet to īpatsvars kopējo strādājošo vidū pieaudzis par 0,5 procenta punktiem no 3,2% līdz 3,7%.

Latvija bija viena no trim ES dalībvalstīm, kurās salīdzinājumā ar 2011.gadu informācijas un komunikācijas speciālistu īpatsvars 2014.gadā bija mazāks. Latvijā un Lietuvā tas trīs gadu laikā sarucis par 0,1 procenta punktu līdz attiecīgi 2,0% un 1,9%, bet Slovākijā tas samazinājies par 0,2 procenta punktiem līdz 4,1%.

Grieķijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits kopējā strādājošo struktūrā saglabājies stabils 1,3% līmenī, bet pārējās 24 ES dalībvalstīs tas pieaudzis.

Lielākais kāpums reģistrēts Portugālē (no 1,4% līdz 2,5% jeb par 1,1 procenta punktu), Vācijā (no 2,6% līdz 3,7% jeb par 1,1 procenta punktu), Beļģijā (no 3,5% līdz 4,4% jeb par 0,9 procenta punktiem), Somijā (no 5,9% līdz 6,7% jeb par 0,8 procenta punktiem), Francijā (no 2,8% līdz 3,5% jeb par 0,7 procenta punktiem) un Luksemburgā (no 5,1% līdz 4,5% jeb par 0,1 procenta punktu). Igaunijā pieaugums bijis no 4,7% līdz 5,0% jeb par 0,3 procenta punktiem.

BNS_logo.jpg