Jūnijā preču eksports atkal bija lielāks nekā pirms gada un tādējādi 2.ceturksnī kopumā preču eksporta izaugsme bija ļoti līdzīga 1.ceturksnim, proti ap 2.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Apjomu kāpums pat varētu būt nedaudz lielāks, jo, piemērām, pārtikas un naftas cenas pasaulē ir zemākas nekā pirms gada (gan dolāru, gan eiro izteiksmē). Tas nozīmē, ka eksports turpināja balstīt ekonomikas izaugsmi arī 2.ceturksnī.
2.ceturksnī preču eksportu turpināja balstīt kokrūpniecība (3% gada pieaugums), kā arī mēbeļu (29%) un papīra izstrādājumu (14%) eksports, mašīnbūve (17%), ķīmiskā rūpniecība (7%).
Savukārt kritums pārtikas preču eksportā (-8%) bija krietni mazāks par 1.ceturksnī piedzīvoto (-22%). Vēl arvien krita metālapstrāde (-6%), līdzīgi kā 1.ceturksnī, neskatoties uz Liepājas Metalurga lielākiem ražošanas apjomiem nekā pirms gada.
Eksports uz Krieviju 2.ceturksnī krita par 12% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī (-28%). Tas varētu būt saistīts ar spēcīgāko rubļa kursu, bet arī ar bāzes efektu (proti, pērn 2.ceturksnī eksports uz Krieviju jau krita). Eksports uz citām NVS valstīm 2.ceturksnī bija par 12% mazāks nekā pirms gada (-6% 1.ceturksnī). Savukārt eksporta pieaugums uz eirozonas valstīm palēninājās līdz 1% (1.ceturksnī 6%) un uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas līdz 2% (1.ceturksnī 10%).
Kopumā, šogad vairumam Latvijas eksportētāju gājis salīdzinoši labi, ņemot vērā trauslo ārējo vidi. Eksporta izaugsme gaidāma arī gadā kopumā. Gada otrajā pusē to varētu balstīt arī laba graudu raža. Uzņēmumu elastība ir apbrīnojama, bet, protams, dažām nozarēm iet grūtāk kā citām un kopējā eksporta izaugsme tāpēc ir svārstīga. Vēl joprojām ir daudzas neskaidrības un riski, piemēram, attiecība uz metālu industriju.
