Eiro zona šobrīd ir daudz izturīgāka pret dažāda veida satricinājumiem nekā pirms pieciem gadiem, "Ekonomistu apvienības 2010" diskusijā par Eiropas monetārās savienības pašreizējiem izaicinājumiem norādīja par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
"Salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, eiro zona ir daudz izturīgāka pret dažāda veida satricinājumiem," teica Dombrovskis.
Runājot par paveikto, Dombrovskis, pirmkārt, uzsvēra dalībvalstu pastiprināto makroekonomisko uzraudzību – fiskālā disciplīna uzlabojas un kopumā samazinās gan dalībvalstu budžetu deficīti, gan parādi procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Valstīm izvirzīti nosacījumi vidēja termiņa budžeta mērķu noteikšanā un situācijas attīstība tiek vērtēta, ņemot vērā arī ekonomikas ciklu.
Savukārt, runājot par finanšu sistēmas stabilitāti, Dombrovskis uzsvēra Eiropas banku savienības jeb vienota uzraudzības mehānisma izveidošanu. No nākamā gada 1.janvāra sāks darboties arī vienots banku rezolūcijas fonds. Izstrādāti pasākumi, lai mazinātu saikni starp dalībvalstīm un vietējo banku sektoriem, kā arī noteikti skaidrāki rīcības virzieni banku problēmu gadījumā, pārliekot lielāku atbildību akcionāru un kreditoru pusē.
Kā nākamo svarīgo aspektu, Dombrovskis minēja Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku un tās gatavību, nepieciešamības gadījumā, neirobežotos daudzumos uzpirkt dalībvalstu vērtspapīrus sekundārā tirgū. Dombrovskis atzinīgi vērtēja izstrādāto Eiropas stabilitātes mehānismu jeb veidu, kā valstīm, kas saskaras ar maksājuma bilances problēmām, sniegt ārkārtas finansiālo palīdzību aizdevuma formā, klāstīja apvienības pārstāvji. "Neraugoties uz neseno vētraino notikumu attīstību Grieķijā, eiro zonas finansiālā stabilitāte netika apšaubīta un nebija vērojams "domino efekts" uz citu valstu ekonomikām kā, savulaik, 2010.- 2011. gadā," norādīja Dombrovskis.
Runājot par Eiropas monetārās savienības stiprināšanas nākamajiem soļiem, kā pirmo uzdevumu Dombrovskis minēja izstrādāto makroekonomiskās nesabalansētības procedūru efektīvāku izmantošanu praksē.
Viņš minēja, ka jau pašlaik tiek uzraudzīta ne tikai dalībvalstu fiskālā politika, bet arī iespējamā ekonomiskā nesabalansētība. Šajā kontekstā tiek strādāts pie priekšlikumu sagatavošanas par konkurētspējas uzraudzības institūciju tīkla izveidi dalībvalstīs – pirmkārt, lai sekotu algu un produktivitātes attīstībai, kuru nesabalansētība bija viens no cēloņiem, kāpēc ekonomiskā krīze Latvijā bija tik smaga. Vienlaikus tiks stiprināta arī makroekonomiskā uzraudzība, Eiropas savienības ietvaros veidojot fiskālo padomi, kas koordinētu nacionālās fiskālās uzraudzības institūcijas.
Pēc Dombrovska teiktā, banku savienības jomā ir jāizdara tās lietas, par kurām jau panākta vienošanās, piemēram, vajadzīgo direktīvu pārņemšana dalībvalstīs, tajā skaitā banku rezolūcijas un atjaunošanas direktīva. Būs jāpanāk vienošanās arī par starta finasējumu vienotam rezolūcijas fondam – tā, lai finanšu tirgi varētu fondam uzticēties. Vienlaikus tiek gatavoti priekšlikumi par Eiropas depozītu garantiju shēmu kā pārapdrošināšanās iespēju nacionālajām depozītu garantiju shēmām.
Eiro zonas svarīgāko uzdevumu sarakstā Dombrovskis uzsvēra arī konverģences atjaunošanas nepieciešamību, nosakot dalībvalstīm atskaites sistēmas un virzienus gan konkurētspējas, gan sociālajā jomā, informēja apvienībā.
Apspriežot Latvijas attīstības tuvākās nākotnes izaicinājumus, Dombrovskis apstiprināja Ekonomistu apvienības rudens konferencē izvirzītās nākamā gada prioritātes – ģeopolitiskās drošības stiprināšanu un jauna sociālā kontrakta nepieciešamību sabiedrībā.
