Eiropas Centrālā banka (ECB) pagarinās savu ekonomikas stimulēšanas programmu līdz 2017.gada martam, ceturtdien paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.
Viņš piebilda, ka nepieciešamības gadījumā vēlāk var tikt pieņemts lēmums par obligāciju uzpirkšanas turpināšanu vēl ilgāk. Līdz šim bija paredzēts obligāciju uzpirkšanu noslēgt 2016.gada septembrī.
Nolemts arī paplašināt uzpērkamo obligāciju klāstu.
Tomēr ECB nav mainījusi ikmēneša obligāciju uzpirkšanas apmēru 60 miljardi eiro. Programmas pagarināšana nozīmē, ka tiks palielināts programmas kopējais apmērs, kas līdz šim bija 1,1 triljons eiro.
"Šodienas lēmumi tika pieņemti, lai nodrošinātu inflācijas rādītāju virzību atpakaļ uz līmeņiem, kas ir zem, bet tuvu diviem procentiem, un tādējādi nostiprinātu vidēja termiņa inflācijas gaidas," preses konferencē pēc ECB padomes sēdes Frankfurtē pie Mainas teica Dragi.
Viņš sacīja, ka jaunie monetārās politikas lēmumi ECB padomē nav pieņemti vienbalsīgi, bet ar lielu balsu vairākumu.
ECB prezidents pauda viedokli, ka ekonomikas atlabšanai būtu jāturpinās, taču "to joprojām aptumšo mērenās izaugsmes izredzes attīstības tirgos un mērenā globālā tirdzniecība, nepieciešamās bilances korekcijas virknē sektoru un strukturālo reformu īstenošanas kūtrā gaita".
ECB ceturtdien arī samazināja eiro zonas inflācijas prognozi 2016.gadam no 1,1% līdz 1%, bet 2017.gadam - no 1,7% līdz 1,6%. Dragi sacīja, ka ir riski, kas varētu pasliktināt inflācijas prognozi.
Savukārt eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam ECB palielināja no 1,4% līdz 1,5%, 2016.gadam to atstāja 1,7% līmenī, bet 2017.gadam palielināja no 1,8% līdz 1,9%.
Iepriekšējās prognozes tika publiskotas septembrī.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka līdzšinējā ECB politika ir devusi pietiekamu pozitīvu ieguldījumu, tomēr vēlamais inflācijas līmenis nav sasniegts.
"ECB iespējas ietekmēt ekonomiku ir milzīgas, vienlaicīgi arī ierobežotas. Tas licis izšķirties par stimulējošās monetārās politikas turpināšanu. Līdzšinējā politika ir ļāvusi nostabilizēt ekonomisko noskaņojumu, jo īpaši izgaisinājusi bažas par eiro projekta izredzēm, mazinājis finansiālo spriedzi daudzās valstīs, kaut jāpiezīmē, ka izlēmīgāka un savlaicīgāka rīcība būtu devusi savlaicīgākus rezultātus. Tāpat ir uzlabojusies situācija ar finansējuma pieejamību daudzās valstīs. Taču tikpat jāuzsver, ka kavēšanās strukturālo pārkārtojumu jomā, kas ir politiķu atbildība, kavē eiro zonas ekonomikas atkopšanos," klāstīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai tiešā ietekme no programmas ir tāda, ka tā ļauj izdevīgāk apkalpot parādu, dodot iespēju gan iedzīvotājiem, gan valstij atvēlēt ietaupīto citiem nolūkiem. Savukārt netiešā ietekme ir izjūtama caur iespējām audzēt eksporta iespējas.
"Par to, vai tiks sasniegti nospraustie mērķi, rādīs laiks, jo ECB atzīst, ka tā savā rīcībā būs elastīga un piemērosies situācijai. Pazīmes rāda, ka lietas virzās pareizajā virzienā. Tomēr jā, ne tik raiti kā vēlētos," teica Gašpuitis.
Savukārt "DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka Latvija nav šī lēmuma "mērķauditorija". "Mūsu izaugsmes temps ir būtiski straujāks nekā eiro zonā vidēji un ir pamatotas cerības, kas tas tuvāko dažu gadu laikā vēl būtiski paātrināsies. Bezdarbs vēl ir tuvu eiro zonas vidējam rādītājam, bet tas samazināsies straujāk. Straujais algu kāpums liecina, ka bezdarbā ir nozīmīga strukturālā komponente. Es teiktu, ka tā ir mūsu ģeogrāfija, iedzīvotāju skaita izvietojums. Tā ir problēma, kuru makroekonomiskā politika nekādi nevar risināt. Tātad mūsu ekonomikai tiešā veidā šis politikas solis nav nepieciešams," viņš sacīja.
Vienlaikus Strautiņš norādīja, ka šī programma ir vajadzīga eiro zonai kopumā, jo tās ekonomika joprojām atpaliek no potenciāla un šī plaisa aizveras ļoti lēnām. "Aktīvāka monetārā politika var paātrināt izaugsmi un straujāk samazināt bezdarbu," piebilda Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka ieilgušās grūtības eiro zonas ekonomikā ir radījušas ļoti lielu politisko spriedzi, apdraudot Eiropas solidaritāti, kas ir kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un arī drošībai. "Radikālo politisko spēku popularitātes pieaugums rada nepatīkamas asociācijas ar trīsdesmitajiem gadiem. Šobrīd vislielākā uzmanība pievērsta bēgļiem, bet šī krīze radās situācijā, kad Eiropa jau politiski bija ļoti novājināta. Tāpēc jebkas, kas var paātrināt eiro zonas ekonomikas izaugsmi, mums ir ļoti svarīgs no politiskā viedokļa," sacīja Strautiņš.
Jau ziņots, ka ECB padome ceturtdienas sēdē nolēma samazināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi, taču pārējās likmes atstāja nemainītas.
Noguldījumu iespējas uz nakti likme samazināta no -0,2% līdz -0,3%.
Galvenā bāzes refinansēšanas likme atstāta spēkā 0,05% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme atstāta spēkā 0,3% līmenī.
Noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,2% līmenī ECB noteica 2014.gada 4.septembrī. Līdz tam bija spēkā likme -0,1%.
ECB kopš šā gada marta stimulē eiro zonas ekonomiku, uzpērkot obligācijas ar no jauna emitētu naudu. Pasākumu mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi un patēriņa cenu kāpumu.
