Eiropas Centrālajai bankai (ECB) "nav nekādu tabu", lai atrastu veidus, kā palielināt hroniski zemo inflācijas līmeni eiro zonā, paziņoja ECB galvenais ekonomists Pēters Prēts.
"Nav nekādu tabu," intervijā ziņu aģentūrai teica ekonomists, norādot, ka cita starpā tiek izskatīta ECB pretrunīgi vērtētā obligāciju uzpirkšanas programma, kas zināma kā kvantitatīvā mīkstināšana.
Pieaug riski, ka inflācija eiro zonā līdz 2017.gadam - kā tas tika prognozēts iepriekš - neatgriezīsies līdz līmenim, kas tiek uzskatīts par labvēlīgu veselīgai ekonomikas izaugsmei, atzina Prēts.
Eiro zonas centrālajai bankai ir "padziļināts 360 grādu atspoguļojums" ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai inflācija sasniegtu līmeni, kas ir nedaudz zem 2%, piebilda ECB galvenais ekonomists.
"Mēs esam situācijā, kad termiņš inflācijas mērķa sasniegšanai atkal varētu tikt atlikts," atzina ekonomists no Beļģijas.
"Mēs to izvērtēsim decembrī, ņemot vērā jaunās makroekonomiskās darbinieku prognozes," viņš piebilda.
Arī ECB vadītājs Mario Dragi nesen paziņoja, ka ECB padomei decembra sanāksmē vajadzēs pārskatīt monetārās stimulēšanas pasākumus, lai panāktu inflācijas pieaugumu un eiro zonas ekonomikas atkopšanās tempa paātrinājumu.
Tas varētu būt laiks, kad ECB nolems palielināt pašreizējo 1,1 triljonu eiro vērto stimulēšanas programmu vai pagarināt tās termiņu, vai arī pieņemt jaunus, līdz šim neprecizētus pasākumus, norāda analītiķi.
"Padome ir devusi ļoti spēcīgu vēstījumu: tā ir gatava sekām no šī monetārās politikas pozīcijas novērtējuma," teica ECB galvenais ekonomists un piebilda, ka Dragi ir devis rīkojumu nodaļām atkārtoti izvērtēt iespējamos pasākumus un sniegt padziļinātu novērtējumu.
Martā ECB sāka programmu, kurai atvēlēti vairāk nekā 1,1 triljoni eiro obligāciju uzpirkšanai 60 miljardu eiro vērtībā ik mēnesi. Programmu paredzēts turpināt vismaz līdz 2016.gada septembrim, lai veicinātu patēriņa cenu pieauguma tempu. Septembrī eiro zonā ir reģistrēta deflācija 0,1% apmērā, kas ir krietni zem ECB noteiktā inflācijas mērķrādītāja 2% apmērā. Inflācija eiro zonā ir bijusi zema jau divus gadus.
ECB jau ir samazinājusi savu bāzes procentlikmi līdz rekordzemam līmenim - 0,05%. Ceturtdien banka atstāja bāzes procentu likmi šajā līmenī, un ir paziņojusi, ka vēl vairāk pazemināt to nav iespējams.
Savukārt Dragi sacīja, ka viens no instrumentiem, par kuriem runāts oktobra bankas padomes sēdē, ir iespējams tālāks samazinājums likmei, kādu bankas maksā par noguldījumiem centrālajā bankā. Pašlaik tā ir negatīva - mīnus 0,2%.
Prēts norādīja, ka ECB izvērtē savu un citu centrālo banku pieredzi ar negatīvām procentu likmēm.
Ietekme uz ekonomiku ir pozitīva. Runājot par bankām, mēs varam novērot, ka ir negatīva ietekme uz peļņu, bet bankas arī iegūst no tā ietekmes uz ekonomiku kopumā," viņš teica.
ECB uztraucas par inflāciju pazeminošiem faktoriem, kas pastāv un ir spēcīgi, piemēram, naftas cenu kritums un ekonomikas izaugsmes palēnināšanas Ķīnā.
Tomēr deflācijas riski, kas var izraisīt bīstamu cenu krituma spirāli, "ir ļoti niecīgi", uzsvēra Prēts, vienlaikus norādot, ka ieslīgšana periodā ar zemu izaugsmes un inflācijas līmeni ir reāli.
Viņš arī aicināja eiro zonas valstu valdības paātrināt ekonomikas reformas, īstenojot strukturālās reformas.
