2016.gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā turpina pieaugt, tomēr tās pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 3,3% lielāka nekā pirms gada, un bija 838 eiro.
Šā gada 2.ceturksnī privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi - attiecīgi par 3,3% un 3,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2016.gada 2.ceturksnī bija par 8,9% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 885 eiro un 813 eiro).
2016.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 2,9%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6%, ko veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugums patēriņa cenu krituma dēļ.
Darba samaksa šā gada 2.ceturksnī turpināja pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kā arī transporta un uzglabāšanas nozari. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību jomās. Mērenāk darba samaksa pieauga valsts pārvaldes, finanšu un apdrošināšanas darbību, apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomās.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga par 4%. 2016.gada 2.ceturksnī darba samaksa straujāk pieauga poligrāfijā - par 11,2%, dzērienu ražošanā - par 8,7% un mēbeļu ražošanā - par 7%. Mērenāk darba samaksa pieauga tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, mašīnu un iekārtu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā. Vidējā bruto darba samaksa samazinājās elektrisko iekārtu ražošanā - par 3,3%, ķīmisko vielu ražošanā - par 0,8% un citu transportlīdzekļu ražošanā - par 0,5 procentiem.
Jāatzīmē, ka šā gada 2.ceturksnī bija vērojams lēnākais darba samaksas pieaugums gada griezumā kopš algu samazinājuma krīzes laikā 2009.-2010.gadā. Turpmākajos ceturkšņos darba samaksas pieauguma temps varētu nedaudz palielināties, jo ES fondu atbalsta programmu īstenošana varētu veicināt ekonomisko aktivitāšu kāpumu gada otrajā pusē. Neraugoties uz to, kopumā darba samaksas pieaugums 2016.gadā būs lēnāks nekā pērn.
