Pasaules atgriešanās pie noturīgas ekonomiskās izaugsmes liek augt dzīves dārdzībai arī Latvijā. Pagājušais bija pirmais gads, kad pēc ilgstošas lejupslīdes pasaule piedzīvoja vērā ņemamu izejvielu sadārdzināšanos, skarot plašu preču grupu, kurā ietilpst gan kurināmā resursi, gan lauksaimniecības produkti, gan metāli.

Galvenais iemesls šādam tirgus pavērsienam bija saistīts ar pasaules ekonomiskajām norisēm.

Lai arī daudz kur vēl ne tuvu nav izdzisušas iepriekšējās finanšu krīzes pēdas, pieprasījums pēc dažādām izejvielām ir krietni pieaudzis, finanšu tirgus spēlētājiem dodot nepārprotamu signālu "pirkt", izraisot cenu kāpumu ne tikai preču biržu tabulās, bet arī veikalu plauktos. Šīs izmaiņas pērn lielā mērā izjuta arī Latvijas patērētājs. Vēl pagājušā gada vasaras sākumā patēriņa cenu indekss bija krietnos mīnusos, deflācijai, rēķinot gada izteiksmē, sasniedzot pat 0,8%, savukārt decembrī inflācija bija sasniegusi jau 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenie cenu pieauguma dzinējspēki no pasaules preču biržu puses bija dārgāka pārtika un naftas produkti.

Turpinās kāpt

Ja vien nenotiks kāda liela mēroga finanšu krīze, samērā droši var prognozēt, ka izejvielu cenu virzība veicinās arī turpmāku dzīves dārdzības palielināšanos pasaulē un līdz ar to arī Latvijā. Komentējot potenciālās izmaiņas, AS "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava teic, ka izejvielas, kas galvenokārt varētu ietekmēt dzīves dārdzību Latvijā šogad, būs nafta, dabasgāze un pārtika. Eksperte atgādina, ka kopš 2016.gada beigām un arī šobrīd Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" naftas cena svārstās diapazonā no 55 līdz 57 ASV dolāriem par barelu. "Lai gan šogad dižs naftas cenas pieaugums nav gaidāms (tirgus gaida šī gada vidējo cenu aptuveni 55 līdz 60 dolāru robežās), naftas cena šogad tomēr būs augstāka nekā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī ar naftu saistīto produktu un pakalpojumu izmaksas būs lielākas," komentē ekonomisko procesu eksperte. Viņa skaidro, ka, augot naftas cenai, gaidāms, ka arī dabasgāzes cenai redzēsim augšupejošu tendenci.

Tāpat naftas cenas kāpumu vistiešākajā veidā varētu novērot augstākās degvielas cenās. Savukārt ar dabasgāzes cenas palielināšanos, ko daļēji ietekmē arī naftas cena, pakāpeniski dārgāki kļūs komunālie pakalpojumi, piemēram, gāze un siltumenerģija. "Salīdzinot ar pērnā gada 2.pusgadu, no janvāra mājsaimniecībām pieauguši gāzes tarifi, bet pagaidām tie vēl ir zemāki nekā 2016.gada sākumā. Līdzīgi ir ar siltumenerģijas tarifiem – turpmākajos mēnešos tie palielināsies un, iespējams, jau martā varētu pārsniegt pērnā gada līmeni. Tāpat, paaugstinoties dabasgāzes cenai, ir iespējams, ka elektroenerģijas cenas varētu sadārdzināties, jo daļa elektroenerģijas Latvijā tiek ražota gāzes stacijās," skaidro "Swedbank" speciāliste. Viņasprāt, mērens pieaugums varētu būt novērojams pārtikas cenās. "Graudu cenas varētu nedaudz samazināties labas ražas gaidās, bet tieši pretēja iemesla (nepietiekams piedāvājuma apjoms) dēļ cukura, augu eļļas un piena cenas kādu laiku varētu turpināt pagājušā gada beigu kāpumu," prognozē L.Vildava. Pārtikas cenu pieaugumu daļēji izskaidros arī naftas cenu pieaugums, jo pārtikas ražošana ir gana energointensīva. Naftas un pārtikas cenu pieaugums varētu palielināt patērētāju pārtikas preču izmaksas. Lai gan pakalpojumu cenas vairāk ietekmē iekšējie faktori, augošas izejvielu cenas varētu pastarpināti ietekmēt, piemēram, transporta vai ēdināšanas pakalpojumu cenas.

Dažādie virzītājspēki

Šķiet, ka tuvākajos mēnešos ārējo faktoru ietekme uz cenām Latvijā ir samērā skaidra. Tirgus tendences ir vērstas uz to, lai dzīves dārdzība pamazām pieaugtu. To lielā mērā nosaka tautsaimniecības atveseļošanās procesi, kas Eiropā izteiktāk sāka izpausties pagājušajā gadā. Līdz tam lielā daļā reģiona valstu, sevišķi dienviddaļā, ekonomiskā aktivitāte bija izteikti vāja, kas nozīmē, ka arī pieprasījums bija zems, līdz ar to arī cenu pieaugumam nebija īsta pamata. Lai arī Eiropa pati par sevi norises pasaules izejvielu biržās ietekmē visai maz, šī reģiona labklājība lielā mērā veicina eksporta pieaugumu no Āzijas. Tomēr netrūkst arī citu cenu augšup virzošu faktoru. Piemēram, "CBL Asset Management" (CAM) tirgus eksperti vērš uzmanību uz jaunā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa iepriekš izziņoto plānu stimulēt ekonomiku ar dažādu infrastruktūras objektu izbūvi, kam pēc finanšu institūcijas pārstāvju domām vajadzētu veicināt metālu cenu kāpumu biržās.

Trampa faktors

Tomēr saistībā ar ASV jauno prezidentu un viņa politiku preču biržām var rasties ne mazums risku. Ziņas, ka jaunais ASV prezidents parakstījis rīkojumu par valsts izstāšanos no Klusā okeāna reģiona brīvā tirdzniecības līguma, kas gan vēl attiecībā uz ASV nebija stājies spēkā, papildina mājieni, ka varētu tikt pārskatītas arī tirdzniecības attiecības ar Kanādu un Meksiku. Šādas nelabvēlīgas auras veidošana galu galā nerada pārliecību, ka ar globālo tirdzniecību viss būs kārtībā, kas savukārt agri vai vēlu raisīs bažas par vispārējo patēriņu pasaulē, tādējādi radot šaubas arī par dažādu izejvielu pieprasījumu. Jautājums, piemēram, kādas būs Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecības, ir visai aktuāls, un, ja sāks darboties kāds no mazāk iepriecinošajiem scenārijiem, var atskārst, ka Ķīnai nevajag tik daudz metālu, ogļu un arī naftas. Līdz ar to atkal aktuāls kļūs jautājums par to, vai naftas pieprasījums un piedāvājums ir sabalansēts un cenai nav jākrītas.

Turklāt, runājot par naftu, vērts pievērst uzmanību D.Trampa izteikumiem par aktīvāku savas valsts energoresursu izmantošanu, kas faktiski nozīmē, ka ASV vajadzība pēc importētās naftas kļūs vēl mazāka un šī valsts aizvien izteiktāk virzīsies pretī lielo ieguvēju spicei, kas nozīmē – globālais melnā zelta piedāvājums augs. Protams, ar nosacījumu, ja cena salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni būtiski nekritīsies. Pēdējā laikā naftas cenu nedaudz virs 50 dolāru līmeņa tur lielo eksportētāju, piemēram, Krievijas un OPEC valstu, vienošanās par ieguves apjomu samazināšanu. Pēc "Nordea Private Banking" Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Ata Krūmiņa domām, šīs vienošanās izpilde būs galvenais naftas cenu noteicošais faktors 2017.gadā. Vēsture neliecina, ka šī vienošanās tiks ievērota 100% apmērā, bet pat izpilde 50% apmērā būtu pietiekama, lai globālajā naftas tirgū iestātos balanss. Skaitļos tas izskatās apmēram šādi – pagājušā gada beigās globālais patēriņš tika lēsts ap 97 milj. barelu dienā, bet ieguve tuvāk 98 milj., skaidro finanšu eksperts. Pēc viņa teiktā, "Nordea" sagaida, ka šā gada beigās "Brent" nafta varētu maksāt 58–59 ASV dolāri par barelu. Ja raugāmies no naftas cenas skatpunkta, tad degvielas cenai būtiska pieauguma iemesla vairs nav un arī siltumenerģijai tāds pamazām tiks izsmelts.

Jāgaida raža

Ja runājam par galveno inflācijas dzinuli, tad Latvijas apstākļos tās pēdējā laikā ir pārtikas cenu izmaiņas, turklāt pārtika vidēji statistiskās Latvijas mājsaimniecības izdevumu grozā tradicionāli bijusi vislielākā no pozīcijām. No CAM ekspertu teiktā var noprast, ka samērā maz iepriecinājumu sagaida kafijas dzērējus. Vājās ražas dēļ "Robusta" kafijas pupiņu cena biržā augusi par 65%, un atsevišķu specifisku faktoru dēļ tiek lēsts, ka cena būs noturīga. Sadārdzināšanos varētu piedzīvot arī graudaugu kultūras, kas saistīts ar pasaules demogrāfiskajām tendencēm un ekonomikas aktivizēšanos pasaulē, kurai turpinot uzņemt apgriezienus arī jaunattīstības valstu iedzīvotāji var nopirkt vairāk. Vienlaikus graudu cenām ļoti nozīmīgs ir ražas apjoms salīdzinājumā ar prognozēto un krājumu izmaiņas. Par pirmo no minētajiem faktoriem prognozēšanas iespējas nav lielas. Tomēr, ja runājam par cenu izmaiņām Latvijā kopumā, tad jārēķinās, ka gan ārējo, gan iekšējo (straujāka ekonomika, Eiropas Savienības fondu naudas apguve) faktoru ietekmes dēļ dzīves dārdzība Latvijā, visticamāk, palielināsies, tiesa gan līdz ar potenciāli lielākām algām pirktspējai nevajadzētu mazināties. Šobrīd potenciāli vienīgais faktors, kas cenas Latvijā var piebremzēt, varētu būt vienīgi ārpus Latvijas sākusies finanšu krīze.