Baltijas jūras reģiona valstis ir starp konkurētspējīgākajām pasaulē, liecina jaunākais "Swedbank" Baltijas jūras reģiona indekss (BSI).
Gada laikā indekss reģiona ekonomikas strukturālās/ institucionālās kvalitātes vērtējumā palielinājies no 7,5 līdz 7,6 punktiem.
Pēc apskatā minētā, reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, savukārt lielākais izaicinājums ir joprojām būtiskas institucionālas atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi, kas gan lielākā mērā attiecas uz Krieviju, kura dažās jomās kvalitātes ziņā joprojām būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ārējā tirdzniecībā un pārvaldībā.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks otrdien žurnālistiem norādīja, ka praksē gan institucionālās atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas, jo indekss nespēj pilnībā atspoguļot politiskos riskus.
Pēc viņa teiktā, ciešāka reģiona pārējo valstu integrācija savā starpā un noietu tirgus apgūšana citur pasaulē var mazināt negatīvo ietekmi no Krievijas riskiem.
Tāpat bankas dati liecina, ka Latvijas BSI gada laikā praktiski nav mainījies un šogad ir 6,8 punkti. Latvijā BSI šogad ir tāds pats kā Lietuvai, bet mazāks nekā reģiona vidējais rādītājs un mazāks arī nekā Igaunijas.
"Pat ja dažās jomās ir bijuši zināmi uzlabojumi, konkurenti to veikuši straujāk, un Latvijas relatīvā pozīcija nav mainījusies, piemēram, inovāciju jomā, vai pat pasliktinājusies, piemēram, finanšu tirgu jomā. Tikai divās jomās Latvijai redzams uzlabojums, salīdzinot ar konkurentiem – uzņēmējdarbībā (piemēram, biznesa uzsākšanā, īpašuma reģistrācijā) un pārvaldībā (piemēram, tiesiskumā un korupcijas risku mazināšanā)," norādīja bankā.
Tostarp Kazāks atzīmēja, ka ekonomikas izaugsmes temps Latvijā ir pietuvojies tā potenciālam - aptuveni 3%, kas ir lēnāks nekā iepriekš. Pēc viņa teiktā, šķiet diezgan ticami, ka izaugsme varētu īslaicīgi pārsniegt savu potenciālu, attīstoties kreditēšanas un investīciju ciklam, un turpinot uzsilt darba tirgum.
Lai veicinātu potenciālo izaugsmi un mazinātu iespējamos pārkaršanas riskus, ir nepieciešams kāpināt produktivitāti, tomēr politikas veidotāju rīcība ir lēna un neizlēmīga, pauda bankā, atzīmējot, ka bez produktivitāti veicinošām politikas izmaiņām izaugsme turpmāk būs lēnāka nekā ekonomikas atkopšanās gados, proti, no 2010. līdz 2013.gadam.
Kazāks atzīmēja, ka spēcīgo algu pieaugumu veicina samērā augsts strukturālais bezdarbs, sarūkošs iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā, emigrācijas riski algu līmeņa atšķirību dēļ salīdzinājumā ar turīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm (piemēram, Latvijā bruto ienākumi uz strādājošo ir apmēram ceturtā daļa no līmeņa Zviedrijā un trešā daļa - Vācijā), kā arī minimālās darba algas paaugstināšana.
Viņš arī norādīja, ka produktivitātes pieaugums joprojām ir lēnāks par algu kāpumu, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, kā arī patēriņa cenu izaugsme joprojām ir tuva nullei, kas skaidrojams ar izejvielu cenu kritumu, kamēr pakalpojumu cenas stabili aug par apmēram 3% gadā.
Savukārt bankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna norādīja, ka Latvijas ekonomika, tostarp uzņēmumi, mājsaimniecības un valsts finanses, šobrīd ir daudz noturīgāka pret satricinājumiem, sabalansētāka un strukturāli spēcīgāka nekā iepriekšējā ekonomikas pārkaršanas laikā un nākotnē pārkaršana varētu būt izteiktāka noteiktās jomās (piemēram, darbaspēka deficīts noteiktās profesijās vai augsti kvalificētu darbinieku trūkums, reģionālās attīstības atšķirīgs temps - Rīga pretstatā reģioniem), bet ne tik daudz ekonomikā kopumā.
Bankas pārstāvji arī atzīmēja, ka Latvijas politikas veidotāji atpaliek no ekonomikas cikla - uz izaicinājumiem ekonomikā, piemēram, pārkaršanas riskiem, politikas veidotāji turpina reaģēt samērā lēni.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
