Kamēr vēl tikai gaidām gada pārskatu nodošanas beigas un kopsavilkumus par ekonomiku pērn, ir rādītāji un dati, kas jau ir pieejami un ļauj secināt. Galvenā atklāsme neiepriecina – uzņēmējdarbības gars Latvijā ir pieklusis.
Pērn turpināja samazināties jaundibināto uzņēmumu skaits – 2016.gadā reģistrēti 11 300 dažādu tiesisko formu subjekti – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrības (AS), zemnieku saimniecības (ZS), ārvalstu filiāles u.c. 2015.gadā tādu bija 13 700 un 2014. gadā – 15 100. Vērtējot populārākās uzņēmējdarbības formas, jāteic, ka atsevišķās pozīcijās situācija ir līdzīga kopējai statistikai, – ir reģistrētas mazāk gan SIA (10 300), gan AS (49), gan individuālie komersanti (603), liecina Crediweb.lv dati. Vienīgi var izcelt faktu, ka pērn dibināts vairāk ZS nekā gadu iepriekš – attiecīgi 118 un 102. Turklāt 2014.gadā tika dibinātas vien 57 jaunas ZS.
Tai pat laikā tieši ZS ir tās, kas pēdējos gados procentuāli tiek arī visvairāk likvidētas, tā 2016.gadā likvidēts 1200 saimniecību, 2015.gadā – 1600 un 2014.gadā – 1000. Statistika apstiprina vispārzināmo faktu, ka Latvijā joprojām turpina samazināties ZS skaits, tām konsolidējoties un palielinoties. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2013.gadā valstī bija 81 800 saimniecību, kamēr 2003.gadā – 131 400. Palielinās lauksaimniecībā kopumā un arī vienas saimniecības izmantojamās zemes platības, kas (un ne tikai) padara saimniekošanu efektīvāku.
Skaits izlīdzinās
Kopumā, runājot par likvidētājiem uzņēmumiem, – kā samazinās jaundibināto uzņēmumu skaits, tā apgriezti proporcionāli palielinās likvidēto uzņēmumu skaits. Pērn likvidēti 12 000 dažādu uzņēmumu. Salīdzinājumam – 2014.gadā apmēram 6000. Kopējā statistika rāda, ka pērn dibināts mazāk uzņēmumu nekā likvidēts, tomēr jāpievērš uzmanība atsevišķām pozīcijām, viena ir jau minētās ZS.
Līdzīgi kā ZS samērā lielā daudzumā tiek likvidēti individuālie komersanti un uzņēmumi. Pēdējos 3 gados ik gadu dibināti ap 600–700 individuālie komersanti, bet likvidēti apmēram 1500–2000. Savukārt, lai arī likvidēto SIA, kas ir populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā, skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis – no 3400 2014.gadā līdz 8800 pērn –, joprojām jaundibināto šīs tiesiskās formas uzņēmumu skaits pārsniedz likvidētos.
Līdzīga situācija ir ar AS, kur jaundibinātas vairāk AS nekā likvidētas – 36. Protams, joprojām ir daudz uzņēmumu, kas neiesniedz gada pārskatus, un, ja iesniedz, tie parāda, ka to apgrozījums ir 0, nav nodarbināts neviens darbinieks u.tml. Būtībā liela daļa šādu uzņēmumu jau sen nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet nav risinājuši jautājumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu, jo tā pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas komersantiem rada papildu administratīvo slogu. Šāda komersantu rīcība arī izraisa valstij papildu riskus un zaudējumus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka riski saistīti ar to, ka uzņēmuma īpašnieki var pārdot neaktīvo komercsabiedrību citām personām, kas savukārt var izmantot komercsabiedrību nodokļu optimizācijas vajadzībām, piemēram, iekļaut to pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas ķēdē. Savukārt zaudējumi no neaktīviem nodokļu maksātājiem saistīti ar to, ka arī par neaktīviem nodokļu maksātājiem (līdz to likvidācijas brīdim) ir jāuzglabā informācija VID informācijas sistēmās (nodokļu pārskati, nodokļu samaksas dati utt.), kas patērē VID informācijas sistēmas resursus. Šobrīd saimnieciskās darbības apturēšanas funkciju veic VID, līdz ar to neaktīviem komersantiem, kas neiesniedz nodokļu pārskatus, tiek piemērota saimnieciskās darbības apturēšana, un vēlāk Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram tiek nosūtīts pieteikums izbeigt komersanta darbību.
Tomēr jaundibināto un likvidēto uzņēmumu attiecība apliecina, ka pēckrīzes laiks, kad bezdarba situācijā cilvēkiem nācās izvēlēties starp emigrāciju un mēģinājumu realizēt savas biznesa idejas, kā arī periods, kad valsts stimulēja uzņēmējdarbību ar mikronodokļa uzņēmumu režīmu, ir beidzies. Lai arī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, neviena partija nevēlas tautai drastiski atņemt "baranciņu" – mikronodokļa režīmu –, tomēr ir skaidri pateikts, ka mikronodokļa režīms šā brīža veidolā skaita savas pēdējās dienas, un tas, protams, neveicina jaunu ašanos. Kamēr nav skaidrs, kādā veidā tiks grozīts šis režīms un kas konkrēti tiks likts vietā, neskaidrība un pirksts uz pauzes pogas uzņēmumu dibināšanai paliks.
Turpina biznesu
Pērn jaundibināto uzņēmumu reģistrētais pamatkapitāls kopā sasniedza 188 milj. eiro, tomēr tas nenozīmē, ka attiecīgā summa ir arī samaksāta. Pēc Crediweb.lv aplēsēm apmēram 2000 uzņēmumu reģistrētais pamatkapitāls ir vien 1 EUR, savukārt gandrīz 5000 – mazāks par 2000 EUR, lielāks par miljonu eiro tas ir 36 uzņēmumiem. Lielāko pamatkapitālu pērn reģistrējis jūnijā dibinātais uzņēmums SIA "Hibelt" – 15 milj. eiro, no kuriem šobrīd samaksāti ir 14,8 milj. eiro. Otrs lielākais pamatkapitāls reģistrēts ar Aināru Šleseru saistītajā AS "MCH Investīcijas" – 10,2 milj. eiro.
Pēc būtības daudzi jaunie uzņēmumi nav jauni biznesi, tikai "veco" sakārtošana vai optimizēšana. Tā jaundibināto uzņēmumu sarakstā var redzēt ar bankām saistītas kompānijas, piemēram, SIA "ABLV Building Complex", kur "ABLV Bank" pieder 100% kapitāla daļu. Jaunā sabiedrība būs pasūtītājuzņēmums bankas galvenās mītnes ēku kompleksa celtniecībai finanšu un darījumu centrā "New Hanza City". Uzņēmuma reģistrētais un samaksātais pamatkapitāls ir 8,5 milj. eiro. Jāatgādina, ka šā gada vasarā tika uzsākta "New Hanza City" infrastruktūras izbūve, pirmās kārtas darbus paredzēts pabeigt līdz 2017.gada vasarai, pēc tiem – 2017.gada 2.ceturksnī — paredzēts uzsākt "ABLV Bank" galvenās mītnes ēku kompleksa būvniecību.
Tāpat vairākus uzņēmumus reģistrējusi AS "Rietumu banka" – SIA "Rietumu IT Services" ar 1,1 milj. eiro reģistrēto pamatkapitālu, AS "Rietumu Holding" – 100 000 EUR, SIA "Rietumu Jazz" – 2800 EUR, SIA "Rietumu Holding One" – 2800 EUR, SIA "Rietumu Transport and Logistic" – 2800 EUR. Arī citas Latvijā pazīstamas kompānijas pērn dibinājušas uzņēmumus, lai strukturētu savu darbību. Piena pārstrādes kompānija "Food Union" reģistrējusi vadības uzņēmumu SIA "Food Union Management" ar 1,1 milj. eiro pamatkapitālu. Krīzes skartā būvkompānija SIA "RBSSKALS" pērn reģistrējusi 2 uzņēmumus – SIA "RBSSKALS Construction" (reģistrētais pamatkapitāls 200 000 EUR) un SIA "RBSSKALS Provide" (100 000 EUR), kam kopš pagājušā gada decembra pasludināts maksātnespējas process.
Neskatoties uz to, ka daudzi uzņēmumi tiek reģistrēti, lai strukturētu jau esošos biznesus, pērn dibināti arī Latvijas ekonomikai patiesi svarīgi uzņēmumi. Piemēram, pagājušā gada vidū reģistrēts uzņēmums SIA"Chocolette Confectionary" ar pamatkapitālu 3 milj. eiro. Tā būs šokolādes fabrika Jelgavā, kuru paredzēts atvērt šā gada pavasarī, un uzņēmums jau komplektē darbinieku štatu.
Mazāk bankrotu
2016.gadā ir turpinājis samazināties par maksātnespējīgiem pasludināto juridisko personu skaits, pērn tie bijuši 730, 2015.gadā – 1100, 2014.gadā – 1500. Tai pat laikā Crediweb.lv apskats liecina, ka atšķirīga dinamika vērojama juridisko personu izbeigto maksātnespēju skaitā: 2016.gadā – 1300, 2015.gadā – 1400, bet 2014.gadā – 800. Protams, attiecīgo rādītāju korelācija izpaudīsies turpmākajos gados, tiem abiem samazinoties.
Lai arī liela daļa par maksātnespējīgiem atzīti uzņēmumi sabiedrībai nav zināmi, dažus var atsaukt atmiņā. Tā pagājušā gada sākumā par maksātnespējīgu pasludināta "Tipogrāfija McĀbols", kas pārstāv vienu no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm. Tāpat punkts pielikts "Latvijas Zoovetapgādes" darbībai, kas jau 2014.gadā par ilgstošiem pārkāpumiem tika izslēgta no "RĪGAS BIRŽAS". Pērnā gada janvārī par maksātnespējīgu pasludināta tūrisma kompānija "RELAKS TŪRE", kas savu darbību izbeidza jau 2015.gadā ar diezgan skaļu blīkšķi. Tolaik Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma kompānijas klientu sūdzības un prasības vismaz par 55 000 EUR. Savukārt apdrošināšanas kompānija "BTA", kurā "RELAKS TŪRE" apdrošināja savu spēju sniegt pakalpojumus, saņēma atlīdzību pieteikumus par apmēram 300 000 EUR. Ņemot vērā, ka kopējā apdrošinājuma summa bija 28 500 EUR, saprotams, ka lielākā daļa klientu ir palikuši ar "garu degunu".
Maksātnespēju piedzīvojusi "Mūzikas producēšanas sabiedrība "UPE AM"", kas piederēja pazīstamajam mūziķim Ainaram Mielavam. Uzņēmums jau pērn ir arī likvidēts.
Arī pazīstami vārdi
Par maksātnespējīgu pērn pasludināts agrāk AS "LIEPĀJAS METALURGS" piederējušais uzņēmums "LIEPĀJAS OSTA LM". Tas bija stividoruzņēmums, kas Liepājas ostā pārkrāva mātes kompānijas produkciju. Pēc maksātnespējas pasludināšanas ir izsolīti uzņēmumam piederošie nekustamie īpašumi. Jāatgādina, ka pašam "LIEPĀJAS METALURGAM" maksātnespēja pasludināta jau 2013.gadā. Tā vietā darbojas jaunais Ukrainas investoru uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs", kuram nu jau arī pagājušā gada nogalē ir pasludināts maksātnespējas process, ko uzņēmuma vadība raksturo kā "saimniecisko strīdu" risināšanu. Vienlaikus uzņēmums ir iesaistīts vairākās tiesvedībās Latvijā, kā arī "KVV Liepājas metalurga" īpašnieks ir vērsies starptautiskā arbitrāžā ar prasību pret Latvijas valsti, atbildētāja statusā ir Valsts kancelejas Juridiskais departaments, ziņo "Leta". "LIEPĀJAS METALURGS" ir izvērties par ļoti dārgu teātra izrādi Latvijas nodokļu maksātājiem.
Savu darbību pērn maijā izbeidza šūšanas uzņēmums Gulbenē "Nienhaus & Lotz Lettland", ar ko nozarē rēķinājās jau ilgu laiku, jo ražotnes mātes kompānijas vadībā Vācijā nomainījās paaudzes, un jaunajiem cilvēkiem bija atšķirīgs redzējums par turpmāko grupas stratēģiju – meklēt vislētāko tirgu, bet Latvija nav to vidū. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds skaidro, ka uzņēmuma augstākā vadība ārzemēs nav spējusi atrast tādus pasūtījumus, kas atbilstu peļņas maržai Latvijas uzņēmumā. Turklāt Latvijas uzņēmumā daudzus gadus netika veikti ieguldījumi, investīcijas. Jāatgādina, ka Vācijas kompānijai "Apanage Fashion Group", kas ir Latvijas uzņēmuma īpašniece, maksātnespēja pasludināta pagājušā gada aprīlī.
Nedaudz pieklust
Pēc neliela sarukuma perioda pērn atkal reģistrēts vairāk komercķīlu, 2016.gadā reģistrēts 4500 komercķīlu, 2015.gadā – 3900 un 2014.gadā – 4200. Tomēr ķīlu kopējā summa nav pieaugusi līdzvērtīgi to skaitam, patiesībā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, kopsumma ir pat sarukusi līdz 14,6 mljrd. eiro (2015.gadā tie bija 18,7 mljrd. eiro).
Ievērojamāko ķīlu pērn ir devis telekomunikāciju uzņēmums "Bite" (kopā ar vairākiem grupas uzņēmumiem) – 500 milj. eiro. Gandrīz 500 milj. eiro lielu ķīlu devis arī Zviedrijas uzņēmumus "Nordic Cinema Group AB", un kā parādnieki atzīmēti uzņēmumam piederošie kinoteātri Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijas "Forum Cinemas". Tā kā tradicionāli tirdzniecības centri strādā ar banku aizņēmumiem, vieni no lielākajiem ķīlu devējiem ir pazīstamākie tirdzniecības centri. Piemēram, "Galactico" centri, "Galleria Riga", "Domina Plaza", "Riga Plaza" u.c., kas liecina par centru attīstības plāniem. Ievērojamas summas ķīlu pērn devis Latvijas lielākais kooperatīvs "Latraps" – 100 milj. eiro "DNB bankai", tāpat arī citi pazīstami uzņēmumi savām bankām ir izsnieguši ķīlās desmitiem miljonu eiro lielas summas – būvmateriālu veikali "Depo DIY", piena produktu ražotāja "Food Union" grupas uzņēmumi, telekomunikāciju uzņēmums "Baltcom", vairāki būvnieki – "Merks", "A.C.B.", "Ceļi un tilti" utt.
Tradicionāli lielākie un daudzskaitlīgākie ķīlu devēji ir pazīstamākās bankas – skandināvu kapitāla bankas "Swedbank", "SEB banka", "DNB banka", "Nordea banka" u.c., vietējā kapitāla bankas – "Rietumu banka", "ABLV Bank", kā arī to līzinga kompānijas. Vienlaikus no vietējiem uzņēmumiem ķīlas ir ņēmušas arī ārzemju bankas un atsevišķi uzņēmumi, piemēram, "Bite" gadījumā ķīlas ņēmējs ir "ING Bank" Londonas filiāle. Valstij piederošo uzņēmumu kreditēšanā iesaistās Finanšu ministrija (FM), redzams, ka pērn, piemēram, lidsabiedrība "Air Baltic Corporation" devusi 2 ķīlas – 72 un 14 milj. eiro apmērā. 2 ķīlas devusi arī "Attīstības finanšu institūcija Altum" – 27,6 un 24 milj. apmērā.
Privatizācijas aģentūra 2016.gada martā nodibināja meitas sabiedrību "FeLM", kuras vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret "KVV Liepājas metalurgu" pārvaldīšana, tāpēc jau mēnesi vēlāk "FeLM" izsniedza ķīlu par 66,3 milj. eiro FM. Tāpat saistības pret valsti uzņēmusies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, izsniedzot ķīlu 20,5 milj. eiro apmērā.
Nav uzlabojumu
Interesants rādītājs ir vidējās riska klases lielākajās nozarēs, kas, protams, atgādina vidējo temperatūru slimnīcā tomēr ir samērā labs instruments, kas var palīdzēt orientēties un izmērīt katras nozares temperatūru. Riska klase atspoguļo saistību neizpildes varbūtību turpmākajos 12 mēnešos. Visi uzņēmumi tiek iedalīti 10 riska klasēs, kur 1 – teicama maksātspēja, 10 – uzņēmums ir maksātnespējīgs. Crediweb.lv pētījums parāda, ka nav nevienas nozares, kurā uzņēmumu kopējā maksātspēja būtu uzlabojusies. Lielā daļā nozaru riska klase ir saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī, piemēram, tādās pakalpojumu nozarēs kā finanses, IT pakalpojumi, tirdzniecība u.c. Savukārt kritums piedzīvots izmitināšanas, viesnīcu, kā arī transporta darbības jomā.
