2015. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī bija 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, tā augusi par 6,9%, nedaudz apsteidzot gada pieauguma tempu 6,3% šā gada 1. ceturksnī.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 792 eiro, sabiedriskajā sektorā – 857 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 795 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,3%.
Bruto darba samaksas fonds šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,8% jeb 114 miljoniem eiro, algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, saruka par 0,2 tūkstošiem.
2015. gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 600 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,5%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Šā gada otrajā ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%, bija 6,6%. Jau trešo gadu pēc kārtas zemais inflācijas līmenis būtiski neietekmē reālās darba samaksas un līdz ar to arī strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, atzīmēja parvaldē.
2015.gada otrajā ceturksnī visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada otro ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Straujāk algas augušas informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,7% gadā, nekustamo īpašumu nozarē – par 9,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,0% un tirdzniecībā – par 8,9%.
Nekustamo īpašumu nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Pilnas slodzes darbinieku skaita kritums vērojams arī apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, enerģētikā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā.
