Latvijā uzņēmumu skaits, ko bankas var kreditēt, ir ļoti neliels, sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Reinis Rubenis.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā uzņēmumu skaits, kas joprojām strādā pelēkajā ekonomikā, ir liels, taču uzlabojumi ir. "Labā ziņa ir tā, ka uzlabojumi gadu no gada ir. Tomēr kopējais uzņēmumu skaits, kas joprojām strādā pelēkajā ekonomikā, ir liels," teica Rubenis.
Viņš piebilda, ka Latvijā ir reģistrēti aptuveni 200 tūkstoši uzņēmumu, no kuriem tikai puse iesniedz gada pārskatus. "Protams, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir neaktīvi. Tādēļ būtu labi, ja Valsts ieņēmumu dienests beidzot veiktu apjomīgu tīrīšanu un slēgtu faktiski vairs nefunkcionējošus uzņēmumus, lai mēs vispār saprastu, cik daudz uzņēmumu Latvijā reāli strādā," pauda Rubenis.
Tāpat viņš minēja - ja gada pārskatus iesniedz nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši uzņēmumu, peļņa un pozitīvs pašu kapitāls jeb minimums, lai banka tos vispār varētu kreditēt, ir tikai pusei no tiem.
"Pusei uzņēmumu pašu kapitāla nav vai tas ir "noēsts" ar zaudējumiem. Iespējams, ka nav arī bijusi motivācija uzrādīt peļņu. Savukārt banka nevar kreditēt uzņēmumus ar negatīvu naudas plūsmu. Turklāt vēl ceturtajai daļai uzņēmumu apgrozījums ir nulle. Arī tādus uzņēmumus mēs nevaram kreditēt, jo, spriežot pēc bilances, tiem nav nekādu ieņēmumu no pamatdarbības. Tādēļ tādu uzņēmumu, kuri kvalificētos kredīta saņemšanai, ir tikai 25-30 tūkstoši. Es pat nerunāju par to, ka daudziem no tiem kredītu kapacitāte ir ļoti neliela – līdz 1000 eiro. Līdz ar to uzņēmumu skaits, ko bankas var kreditēt, Latvijā ir ļoti neliels. Ar to, ka klients saka: "Neuztraucies, ar mani viss ir kārtībā!", diemžēl būs par maz. Mums ir svarīgi redzēt, ka uzņēmuma ieņēmumi ir oficiāli reģistrēti un no savas darbības tas pelna," klāstīja Rubenis.
Viņš arī norādīja, ka daudzi uzņēmumiem strādāšana pelēkajā ekonomikā ir izdzīvošanas jautājums. "Ja tu strādā industrijā, kurā kopumā valda pelēkā ekonomika, tad kā vienīgais, kurš reģistrē visus ienākumus, algas utt, tu ļoti ātri kļūsi nekonkurētspējīgs. Tādēļ izmaiņas ir nepieciešamas arī kopējā uzņēmējdarbības kultūrā," sacīja Rubenis.
Vienlaikus "Swedbank" vadītājs atzina, ka progress šajā jautājumā noteikti ir, taču ēnu ekonomikas mazināšana ir lēns process.
"Mēs arī varam teikt, ka periodā, kad nodokļu likmes bija stabilas, bija redzams, ka uzņēmumi nodokļos sāk vairāk maksāt. Taču tikko parādījās solidaritātes nodoklis, citas izmaiņas, tā mēs atkal redzam kritumu. Tas nodarbināto skaits, kuri saņēma lielās algas, ir ļoti būtiski samazinājies, kas liecina, ka ir notikusi ieslīgšana atpakaļ ēnu ekonomikā. Ir pat veseli uzņēmumi, kuru kādu iemeslu dēļ ir ieslīguši atpakaļ ēnu ekonomikā. Tādēļ jāsaka, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir lēns process, kurš prasīs ne vienu vien gadu. Tas ir evolucionārs process un tā pamats ir stabilitāte un paredzamība. Tāpat ir jābūt darbam gan no valsts, gan biznesa puses, skaidrojot, ja mēs visi kaut ko no valsts gribam saņemt, tad kaut kas ir arī jādod. Šai izpratnei ir jāveidojas gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Skaidrs, ka tas būs ļoti ilgs process, bet mums jau nav izvēles – šis ceļš ir jāiet," teica Rubenis.
