Latvijas uzņēmēji atzinīgi vērtē Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) dialogu ar sociālajiem partneriem, bet negatīvi - nestabilo nodokļu sistēmu, pauda aptaujāto uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK augstu vērtē valdības aktīvo, abpusēji ieinteresēto un uz rezultātu vērsto dialogu ar sociālajiem partneriem. "Galvenais, ko uzņēmēji sagaida no šīs valdības, ir darba un uzņēmējdarbības nodokļu reforma, kas ļautu padarīt Latvijas nodokļu sistēmu konkurētspējīgāko vismaz Baltijas reģionā. Patlaban darbs vēl nav pabeigts, bet ir jūtama gan valdības vadītāja, gan finanšu ministres [Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS)] izpratne par reformas nepieciešamību un apņēmība reformu īstenot," sacīja Meņģelsone.
Kopumā LDDK konceptuāli atbalsta valdības piedāvātos risinājumus, kas saistīti ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, neapliekamā minimuma celšanu un uzskata, ka vēl jāturpina diskusijas par minimālās algas palielināšanu. LDDK kategoriski neatbalsta Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes celšanu un uzskata, ka finansējums veselības nozarei jāmeklē esošās likmes ietvaros.
LDDK eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka ražojošajiem uzņēmumiem - nodokļu maksātājiem - jaunais uzņēmējdarbības nodokļu modelis nav izteikti labvēlīgs. Tomēr, apzinoties nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļus, uzņēmēji ir gatavi pieņemt jaunos uzņēmējdarbības nodokļu nosacījumus, sagaidot no valdības, ka darbaspēka nodokļi samazināti.
Tāpat LDDK atzinīgi novērtē valdības uzsākto izglītības sistēmas reformu, kas ļaus jau tuvākajā nākotnē pāriet uz augstākiem izglītības standartiem visās mācību iestādēs. Turpretī no sociālā skatpunkta pozitīvi vērtējama valdības pievēršanās bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuru sociālās garantijas ir būtiski uzlabotas.
Vienlaikus neesot izdevies sakārtot veselības aprūpes sistēmu, kurā veikti atsevišķi uzlabojumi, bet kopumā situācija vēl arvien ir bēdīga un Eiropas valstu praksei neatbilstoša.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka kopumā valdības darbs ritējis raiti un bijis uz sadarbību vērsts. Viens no galvenajiem valdības panākumiem ir pērn parakstītā vienošanās starp valdību un dažādu nozaru organizācijām, kurā paredzēta virkne biznesu veicinošu un sabiedrībai nepieciešamu priekšnoteikumu, no kuriem daļa līdz gada beigām tika realizēti. "Varu droši apgalvot, ka Latvijas valdība kļuvusi daudz progresīvāka un atvērtāka problēmu risināšanā, jo veidojas atklāts dialogs starp izpildvaru un organizācijām, tā vietā, lai lēmumus pieņemtu klusiņām kaut kur vienojoties tumšos gaiteņos, neizprotot lobija īsteno jēgu un būtību," pauda Rostovskis.
Pēc viņa teiktā, atzinīgi vērtējama arī izstrādātā vidēja termiņa nodokļu politika, par kuru spraigākās diskusijas plānotas aprīlī. "Var strīdēties par to, vai Pasaules bankas pētījums ir uzskatāms par efektīvu un lietderīgu līdzekļu izlietošanu, bet līdztekus tam, mēs kā uzņēmēju organizācija jau daudzus mēnešus kopā ar partneriem strādājam pie tā, lai atrastu Latvijas iedzīvotājiem, tostarp arī uzņēmējiem, piemērotāko modeli, kas padarītu mūsu valsti konkurētspējīgu ne tikai Baltijas, bet arī plašākā reģionā," sacīja Rostovskis.
Viņš pauda nožēlu par to, ka valdība pārlieku vēlu reaģēja uz likumā iestrādāto iniciatīvu, paredzot minimālās sociālās iemaksas gan par katru mikrouzņēmumā strādājošo, gan nepilnas slodzes darbu veicēju. "Novēlotā rīcība un haoss, kas radās decembrī, daudzos desmitos tūkstošu iedzīvotāju dzina stresā, tā vietā, lai svinētu svētkus un gatavotos jauniem izaicinājumiem jaunā gadā. Arī mēs LTRK saņēmām vairāku uzņēmumu iesniegumus, ka izmaiņas nākušas pārāk vēlu," sacīja LTRK prezidents.
Tāpat negatīvi vērtējams, ka nepiepildījās pērnā gada sākuma prognozes par daudz straujāku ekonomikas izaugsmi, kas daļēji esot skaidrojams ar ierēdņu neizdarību. Pieaugums tika paredzēts, balstoties uz Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšanu. Arī eksporta jomā bija stagnācija un Latvijā neieplūda pietiekami daudz investīciju, kas saistīts ar daudziem negatīviem signāliem, tostarp nestabilo nodokļu sistēmu, tiesu nekvalitatīvajiem spriedumiem un garajiem tiesas procesiem, kas nevairo uzticamību Latvijas biznesa videi.
Rostovskis arī izteica cerību, ka premjers un ministri būs drosmīgāki nepieciešamo reformu veikšanā, kas uzņēmēju saimes vidū nozīmē ne tikai papildu līdzekļu pieprasīšanu, bet gan arī finanšu samazināšanu, optimizāciju un nozaru sakārtošanu. Tas palīdzētu panākt, ka valsts pārvalde kļūst daudz mazāka, efektīvāka, profesionālāka un uzticamāka.
