Lai nodrošinātu iespējami caurspīdīgākus publiskos iepirkumus, uzņēmēji mudina pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu, tādējādi veicinot godīgu konkurenci un risinot citas problēmas, kas pašreiz izveidojušās ar valsts un pašvaldību rīkotajiem iepirkumiem. Sistēma jau ir izstrādāta, taču Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav spējušas vienoties par nepieciešamā finansējuma sistēmas uzturēšanai avotu, tādējādi, atliekot tās ieviešanu līdz 2018.gada nogalei.
Aicinājums pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu izskanēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) 26.septembrī organizētajā diskusijā par izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, kurā piedalījās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Inta Lipovska, kā arī LTRK Publisko iepirkumu likuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Diskusijas sākumā tika pārrunāta saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma un zemākās cenas kritērija regulējuma un piemērošanas problemātika. Uzņēmēji vērsa uzmanību, ka bieži nākas saskarties ar nepamatoti lētiem piedāvājumiem, kas liecina par cenu dempingu un augsto ēnu ekonomikas līmeni. L.Batalauska norādīja, ka nereti starpība starp viszemāko piedāvāto cenu un nākamo ir pat vairāk nekā 30%, tādējādi radot aizdomas par tirgus kropļošanu.
LTRK pārstāvji, piedaloties šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” izstrādē Finanšu ministrijas darba grupā, aktīvi strādāja pie konceptuāliem un redakcionāliem risinājumiem, lai tas būtu saprotams un vienkārši piemērojams gan pretendentiem, gan pasūtītajiem, un veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos. Darbs administratīvā un finanšu sloga samazināšanai ir turpināms. Atbildīgi izvērtējami arī izslēgšanas noteikumi un depozīta ieviešana - ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem ar sabiedrības interesēm. Publisko iepirkumu nedrīkst plaši izmantot citu procesu sakārtošanai. Tautsaimniecības attīstības veicināšanai nepieciešams balstīties uz saimnieciski visizdevīgākajiem piedāvājumiem, nodrošinot iegādāto preču un pakalpojumu ilgtspēju, par to nepārmaksājot.
