Cilvēku darbaspējas un uzņēmība mēdz būt ļoti atšķirīga. Jo, kamēr vieni nelabprāt uzņemas atbildību, baidoties riskēt, citi to dara ļoti labprāt. To apliecina arī Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus. Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos. Vai minētie vadītāji ir sekmīgi sava "kuģa” kapteiņi, vislabāk parāda uzņēmumu finanšu rādītāji, kurus apkopojis Lursoft, analizējot to peļņu, apgrozījumu un darbinieku skaitu.

Līderim - vairāk nekā 70 amati vienlaikus

Lursoft pētījums atklāj, ka TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem. Tiesa, kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Analizējot TOP 20 amatpersonu vadīto uzņēmumu finanšu rādītājus, redzams, ka līderos izvirzījušies būvniecības uzņēmumi. Gunta Rāvja SIA Skonto būve 2015.gadā apgrozījusi 122,50 milj.EUR, bet Mārtiņa Lāmas vadītais SIA Arčers - 33,41 milj.EUR, vēl 15,30 mij.EUR - M.Lāmas vadītais SIA Aizputes ceļinieks.

Trīsdesmit trīs gadus jaunais Mārtiņš Lāma ir otra jaunākā no TOP 20 amatpersonu sarakstā iekļuvušajām personām. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, M. Lāmas pirmais amats bijis SIA Aizputes ceļinieks valdē 2008.gadā un laika gaitā amatu skaits audzis nu jau līdz 34 uzņēmumiem. Vienlaikus Lāmam pieder daļas arī astoņos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

Jaunākā TOP 20 sarakstā iekļuvusī amatpersona ir Edgars Turlajs, kurš nepilnu 30 gadu vecumā iecelts 31 uzņēmuma vadībā. No tiem lielākā daļa saistīta ar holdingkompāniju darbību. Apgrozījuma un peļņas ziņā veiksmīgākais no tiem ir Liepājā reģistrētais AS ALPS Investments, kura valdē vienlaikus ar Edgaru Turlaju darbojas arī Solvita Kurtiša. Uzņēmums 2015.gadā apgrozījis 6,36 milj.EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 6,85 milj.EUR.

Starp TOP 20 amatpersonām pārsvarā atrodami stiprā dzimuma pārstāvji un vienīgā sieviete, kura spējusi šajā ziņā konkurēt ar vīriešiem, ir Dina Abaja. No 26 uzņēmumiem, kuros amatus pētījuma sagatavošanas brīdī ieņem D. Abaja, pieciem kā pamatnodarbošanās norādīta konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, bet vēl četriem - holdingkompāniju darbība. Starp uzņēmumiem atrodami arī tādi, kuri nodarbojas ar vairumtirdzniecības starpnieku darbību, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecību un, ņemot vērā D. Abajas vairāku gadu pieredzi elitāru nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Lielākoties strādā ar zaudējumiem

Lai gan lielais amatu skaits varētu liecināt par personu īpaši augstajām darba spējām un varēšanu veiksmīgi attīstīt, vadīt uzņēmumu, to finanšu rādītāji nereti rāda pretēju ainu. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka no visām TOP 20 amatpersonām tikai sešas personas var lepoties, ka to vadīto uzņēmumu kopējie finanšu rezultāti 2015.gadā uzrādījuši peļņu. Veiksmīgākais šajā ziņā ir jau iepriekš pieminētais Guntis Rāvis, kura 53 vadītie uzņēmumi 2015.gadā spējuši radīt 20,65 milj.EUR peļņu. Aiz viņa kopējās peļņas ziņā seko Edgars Turlajs ar 9,77 milj.EUR (31 uzņēmuma kopējā peļņa) un Dina Abaja ar 4,53 milj.EUR peļņu (26 uzņēmumi).

Jānorāda, ka no visiem TOP 20 amatpersonu vadītajiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti pirms 2015.gada, tikai ceturtā daļa 2015.gadā strādājuši ar peļņu. Kopumā TOP 20 amatpersonu vadītie uzņēmumi 2015.gadā apgrozījuši 275,60 milj.EUR un nopelnījuši 22,31 milj.EUR. Savukārt ar apgrozījumu, kas pārsniedz 1 milj.EUR, 2015.gadā strādājuši vien 26 uzņēmumi, no kuriem sešus uzņēmumus vada Alvis Krasovskis, bet vēl 4 - Aleksejs Zagrebeļnijs. Ar peļņu, kas lielāka par 1 milj.EUR, 2015.gadā strādājuši 13 uzņēmumi.

Uzņēmumi neizceļas ar lielu darbinieku skaitu

Līdztekus finanšu rādītājiem, kas uzskatāmi parāda uzņēmuma izaugsmi, par vadītāja darba spējām liecina arī spēja organizēt un vadīt darba kolektīvu. Ja uzņēmumā ir prasmīgi sakārtoti ikdienas procesi, arī lielam darbinieku skaitam vadītājam nevajadzētu radīt galvassāpes. Lursoft apkopotie dati gan rāda, ka starp TOP 20 amatpersonu vadītajiem uzņēmumiem darbinieku skaita ziņā lielākā daļa ir mazie uzņēmumi, jo tikai četros uzņēmumos darbinieku skaits 2015.gadā pārsniedzis 100 strādājošos. Tie ir Mārtiņa Lāmas vadītie SIA Arčers (202 darbinieki) un SIA Aizputes ceļinieks (164 darbinieki), Gunta Rāvja SIA Skonto būve (181 darbinieks) un Alvja Krasovska SIA Riga Veneer (114 darbinieki). No visiem TOP 20 amatpersonu vadītajiem uzņēmumiem, kuri dibināti līdz 2015.gadam, 294 norādīts, ka 2015.gadā tiem nav bijuši darbinieki. Tas izskaidrojams ar to, ka daļa TOPā iekļuvušo amatpersonu pārstāv holdinkompānijas, kuras savukārt apvieno uzņēmumu grupas. Attiecīgi pašā holdingkompānijā bieži vien strādājošo skaits ir neliels vai arī netiek norādīts vispār. Šādus datus uzrādījuši uzņēmumi arī ar vērā ņemamu apgrozījumu un peļņu. Piemēram, viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA Saliena Golf Estate Phase 1, kas 2015.gadā apgrozījusi 405,80 tūkst.EUR un strādājusi ar 251,24 tūkst.EUR peļņu.

Kopumā TOP 20 amatpersonu vadītajos uzņēmumos 2015.gadā bijuši nodarbināti 1 582 darbinieki.

Sarakstā arī ārvalstnieki

Līdztekus vietējiem uzņēmējiem un vadītājiem, TOP 20 sarakstā iekļuvuši arī vairāki ārvalstnieki. Trīs no tiem pārstāv Itāliju, divi - Lielbritāniju, bet viens - Krieviju. Tiesa, pāragri spriest, cik efektīvi strādājuši šo ārvalstu personu vadītie uzņēmumi, jo 46,34% no tiem reģistrēti pēc 2015.gada, līdz ar to vēl nav iesnieguši savus pirmos finanšu pārskatus. Savukārt no uzņēmumiem, kuru pārskati pieejami, redzams, ka vislielāko apgrozījumu uzrādījis Michael James Makarov un Charles Edward Williams Rupert vadītais koka paneļu ražotājs mājām SIA OSTBY, kas 2015.gadā apgrozījis 3,32 milj.EUR, pārskata gadu gan noslēdzot ar 19,56 tūkst.EUR zaudējumiem. Savu saražoto produkciju uzņēmums realizē gan vietējā, gan ārvalstu tirgū - eksports uz Eiropas Savienības valstīm veido 27,60% no kopējā apgrozījuma, bet eksports uz trešajām valstīm - 44,80% no saražotās produkcijas.

Peļņas ziņā līdere 2015.gadā bijusi Igora Rozanova vadītā SIA Baltijas Degviela, kas pie 100,55 tūkst.EUR apgrozījuma 2015.gadā strādājusi ar 947,86 tūkst.EUR peļņu, kuras lielāko daļu veido pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Dažiem nākotne neskaidra

Apšaubīt neizmērojamās darbaspējas, uzņemoties vadīt vienlaikus vairākus desmitus uzņēmumus, liek ne tikai uzņēmumu negatīvie finanšu rādītāji, bet arī uzsāktie likvidācijas un maksātnespējas procesi, kā arī saimnieciskās darbības apturēšana.

Lursoft dati rāda, ka likvidācijas process patlaban uzsākts 18 uzņēmumiem, no kuriem visvairāk - 10 - ir Mihaila Kočņeva vadīti uzņēmumi. Lielākais no tiem ir briļļu ietvaru un saulesbriļļu izplatītājs SIA Luxobaltic, kas vēl 2015.gadā apgrozījis 2,79 milj.EUR un nopelnījis 879,75 tūkst.EUR. Uzņēmuma likvidācijas process uzsākts aizvadītā gada aprīlī.

2015.gada maijā un jūnijā uzsākti likvidācijas procesi arī sešiem Renāra Liepiņa vadītiem uzņēmumiem. Likvidācijas procesā esošie elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi kopš dibināšanas brīža nav uzrādījuši vērā ņemamus finanšu rādītājus.

Atšķirībā no uzņēmumiem, kuriem jau uzsākts likvidācijas process, ar cerību nākotnē raugās Valērija Šnaidera vadītā SIA K-Fabrika.lv, kurai šā gada februārī ierosināts tiesiskās aizsardzības process. 2013.gadā dibinātais uzņēmums 2014.gadā apgrozījis 594,47 tūkst.EUR, bet 2015.gadā tā apgrozījums samazinājies līdz 414,09 tūkst.EUR, savukārt zaudējumi veidojuši 150 tūkst.EUR.