Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas uzsākusi Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) (CETA) ratifikāciju, forumā “Eksports. Imports. Attīstība” paziņoja Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā V.E. Alēns Osērs (H.E. Alain Hausser)

15.februārī plānots balsojums Eiropas Parlamentā (EP). Ja nolīgums tiks atbalstīts EP, tad tas provizoriski būs stājies spēkā, kaut arī vēl ir nepieciešams visu dalībvalstu parlamentu atbalsts.

“CETA var uzskatīt par jauno brīvās tirdzniecības līgumu zelta standartu, jo tā ir moderna un progresīva vienošanās, kas veicina godīgu tirdzniecību un vienlaikus ievēro Kanādas un ES kopīgās vērtības,” forumā uzsvēra Osērs.

Patlaban Kanāda ir 11.nozīmīgākais ES ārējās tirdzniecības partneris un ceturtais nozīmīgākais ārvalstu investīciju avots. ES un Kanādas kopīgā pētījumā secināts, ka CETA par 20% palielinās abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomu, bet bloka ekonomika iegūs vairāk nekā 12 miljardus eiro gadā.

Lūk, daži apsvērumi, kuru dēļ Latvijas uzņēmējiem būtu vērts izvērt iespējas, ko attiecībās ar hokeja dzimteni Kanādu paver jaunais tirdzniecības nolīgums.

Stabila politiskā un ekonomiskā vide

Kanāda ir atvērta, dinamiska valsts ar labām universitātēm, universālu veselības aprūpes sistēmu un draudzīgām pilsētām. Politiskā un makroekonomiskā vide ir visnotaļ stabila – zema inflācija, mērens budžeta deficīts, sabalansēta maksājumu bilance, tādēļ tā ir visstraujāk augošā “lielā septītnieka” valsts. Starp citu, 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā nevienai Kanādas bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai nebija nepieciešami kādi īpaši glābšanas pasākumi, ne velti reitingu aģentūra “Moody’s” to vērtē kā ļoti stabilu.

Teju pilnībā atceltas muitas nodevas

Pēc CETA ratifikācijas 99% produktu vairs nebūs ievedmuitu. Tāpat papildu muitas maksājumi vairs netiks piemēroti 93% lauksaimniecības produktu un pārtikai.

“Ir grūti spriest, kā CETA reāli ietekmēs Latvijas eksportētājus, jo savstarpējā tirdzniecība nav liela. 2015.gadā tā sasniedza vien 50 miljonus eiro. Lielākie ieguvumi ir potenciāls tirgus ar 38 miljoniem patērētāju un jauna iespēja augstas pievienotās vērtības produktu un tehnoloģisko risinājumu eksportam. Tiesa, Kanāda ir spēcīgs konkurents Latvijas galvenajiem eksporta produktiem: kokmateriāliem, lauksaimniecības produktiem un kūdrai,” atzīst “Sonora Development” valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Jaunas iespējas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem

“ES un Kanāda pieturas pie vienlīdz augstiem ražošanas standartiem, it īpaši pārtikas pārstrādes jomā, tādēļ nav pamata bažām par kvalitātes un vides pasliktināšanos šā nolīguma dēļ,” forumā “Eksports. Imports. Attīstība” uzsvēra Kanādas vēstnieks Latvijā.

CETA nepieprasa ne Kanādas, ne ES lauksaimniekiem pazemināt pārtikas drošības standartus vai arī mainīt normatīvos aktus ģenētiski modificētu organismu jomā. Turklāt Kanādas valdība jau tagad brīdina potenciālos eksportētājus, ka vispirms ir jāpārliecinās par produktu atbilstību ES prasībām.

“Latvijā top daudz interesantu pārtikas produktu, kas varētu interesēt arī kanādiešus. Man personiski bija liels atklājums, ka vīnu var darīt ne tikai no vīnogām. Domāju, ka te tapušajam alum, maizei, kā arī zivju produktiem varētu būt perspektīva,” atzīst Osērs.

Savstarpēji atvērts iepirkumu tirgus

Pēc CETA ratifikācijas ES uzņēmējiem būs iespēja piedalīties gan Kanādas federālajos, gan arī atsevišķu provinču iepirkumos. Protams, arī kanādiešiem būs pieeja ES iepirkumiem. Tā ir liela Kanādas  pretimnākšana Eiropas partneriem, kas norāda uz labo gribu, jo iepirkumu konkursi ES uzņēmumiem ir atvērti lielākā mērā nekā jebkuram citam tirdzniecības partnerim, atzīst vēstnieks. Kanāda arī publicēs visus iepirkumu konkursus vienā tīmekļa vietnē, līdzīgi kā tas notiek ES.

Lētākas kopējās izmaksas eksportam uz Kanādu

Jaunais nolīgums, kas atver gan produktu, gan pakalpojumu tirgu, būtiski samazina arī eksporta kopējās izmaksas. Proti, CETA paredz savstarpēju atbilstības sertifikātu atzīšanu diezgan daudzām produktu grupām, sākot ar elektroiekārtām līdz pat rotaļlietām. Tas nozīmē, ka eksportētājam preces nebūs jātestē atkārtoti, bet atbilstības uzraugs ES varēs pārbaudīt eksportam paredzētos produktus saskaņā ar Kanādas noteikumiem un otrādi.

"Eksportētājiem ieteiktu ievākt informāciju par preču ievešanas procedūrām un atmuitošanai nepieciešamajiem dokumentiem. Savukārt, importējot preces no Kanādas, noskaidrot, vai jau nav reģistrēts kāds konkrēts preču zīmes importētājs, kas liegtu kravu ievest. Tāpat ar potenciālo darījuma partneriem precīzi jāvienojas par apmaksas noteikumiem. Kravu vēlams arī apdrošināt. Optimālais piegādes veids būs atkarīgs no apjoma un nolīgtajiem termiņiem: gaisa satiksme ir daudz ātrāka, taču dārgāka nekā jūras pārvadājumi,” tā "Sonora” valdes loceklis Andis Veinbergs.

Savstarpēji atzītas profesionālās kvalifikācijas, vieglāka pieeja darba tirgum

CETA paredz atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu tiem, kas īslaicīgi uzturas Kanādā profesionālu iemeslu dēļ, piemēram, piedalās konkrēta projekta realizēšanā. Tāpat tiek veidota sistēma, kas atvieglos vairāku profesionālo kvalifikāciju, tostarp arhitektu, grāmatvežu, inženieru diplomu savstarpējo atzīšanu. Pēc Osēra teiktā, prasības daudzās jomās ES un Kanādā ir līdzīgas. Turklāt nav nekāda pamata bažām, ka aktīvākas tirdzniecības vārdā varētu tikt samazinātas profesionālās prasības.

Kanādā ir aktīva latviešu kopiena

Tiek lēsts, ka Kanādā dzīvo apmēram 21 tūkstotis latviešu. Kopiena ir ļoti aktīva, dažādās valsts daļās darbojas četri Latvijas goda konsuli un piecas latviešu biedrības. Pie goda konsuliem ir viena no labākajām iespējām ievākt informāciju par valsti, ja ir vēlme meklēt biznesa partnerus. Starp citu, aktīvo latviešu imigrantu kopienu novērtē arī pati Kanāda, uzsverot, ka tās dēļ Latvijā ir spēcīgs šīs valsts tēls.

“Mēs patiešām esam ieinteresēti Latvijas un Kanādas savstarpējo attiecību stiprināšanā. Tas ir svarīgi, un līgums ir signāls brīvām robežām,” atzīst Osērs.