Latvijā ir vajadzīgs savstarpējo aizdevumu platformu regulējums, tas var sekmēt gan Latvijā strādājošo savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniedzēju attīstību, gan arī var palīdzēt Latvijai kļūt par centru savstarpējo aizdevumu platformām, bet regulējums nedrīkst būt nesaprātīgs.
Tā šodien sarunā ar žurnālistiem atzina finanšu pakalpojumu grupas "Twino" dibinātājs Armands Broks un "Twino" Investīciju platformas vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.
Finanšu ministrijā top Savstarpējo aizdevumu pakalpojuma likums, kas regulēs pašlaik apjomīgāko alternatīvo finanšu tirgus segmentu - savstarpējo aizdevumu pakalpojumus.
Broks uzsvēra, ka regulējums Latvijā ir vajadzīgs, jo tas palīdzētu veicināt investoru uzticību. Patlaban savstarpējo aizdevumu platformas galvenais izaicinājums ir tieši uzticība, sacīja "Twino" dibinātājs.
Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka likumā paredzētajiem ierobežojumiem jābūt saprātīgiem - tiklīdz regulējumā tiks iestrādāts kāds punkts, kura dēļ uzņēmuma darbība Latvijā būs sliktākā stāvoklī, nekā tā būtu Igaunijā, tā "Twino" apsvērs iespēju doties uz Igauniju.
Broks pauda atbalstu vairākām iespējamām jaunā likuma prasībām, piemēram, "Twino" ir gatavs uzņemties risku, nodrošinot zināmu apjomu līdzfinansējuma izsniegtajā aizdevumā. Uzņēmumam arī nav problēmu palielināt pamatkapitālu.
Vienlaikus Broks minēja vairākus likumprojektā iesniegtos ierosinājumus, kurus uzskata par neiespējamiem, piemēram, prasība investoram fiziski parakstīties, norma atļaut investīcijas savstarpējo aizdevumu platformā maksimāli divu algu apjomā, kā arī norma, ka drīkst pārdot tikai Latvijā izsniegtus aizdevumus.
Broks vērtēja, ka likumprojekta izstrādes gaitā Finanšu ministrija ir pretimnākoša, tāpēc viņš pauda cerību, ka regulējuma izstrādātāji un nozares pārstāvji varēs vienoties par risinājumu.
"Twino" pārstāvji skaidroja, ka topošais likumprojekts var pavērt iespēju Latvijai kļūt par centru savstarpējo aizdevumu platformām. Līdz šim Eiropā vērienīgākā attīstība šajā nozarē notikusi Apvienotajā Karalistē, taču šajā valstī ietekmi atstājis balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Vēl Eiropā pašlaik šo nozari attīsta Vācija un Francija, kā arī Latvija. Vācijā nozares strauja attīstība vairs nenotiek, Vācija nekļuva par šo pakalpojumu finanšu centru tieši regulējuma dēļ - Vācijā visiem šīs nozares spēlētājiem jāsadarbojas ar bankām, skaidroja Kazaņins.
"Twino" Investīciju platformas vadītājs vērsa uzmanību, ka pašlaik kontinentālajā Eiropā Latvija ar Vāciju un Franciju konkurē par līdera pozīcijām savstarpējo aizdevumu pakalpojumu segmentā.
Šā gada astoņos mēnešos savstarpējo aizdevumu pakalpojumi fiziskajām personām caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām sasniedza 90 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gadu, kad 12 mēnešos apjoms bija 15 miljoni eiro, jau tagad savstarpējo aizdevumu pakalpojumu segments audzis sešas reizes. Tādējādi Latvija pašlaik ir trešā lielākā savstarpējo aizdevumu spēlētāja kontinentālās Eiropas tirgū, piekāpjoties vien Vācijai un Francijai. Kazaņins pauda pārliecību, ka līdz gada beigām Latvija pārsniegs 100 miljonu eiro slieksni un gadu noslēgs ar rādītājiem, kas ir tuvu Vācijas un Francijas apjomiem.
"Twino" Investīciju platformas vadītājs prognozēja, ka savstarpējo aizdevumu platformas turpinās strauju izaugsmi, jo tirgū nepieciešamas investīciju iespējas, bet tradicionālie risinājumi nenodrošina pietiekamu investīciju atdevi. Turklāt digitālie pakalpojumi ļauj nojaukt valstu robežas un sniedz plašas izaugsmes iespējas arī mazajām valstīm.
Kazaņins atzīmēja, ka "Twino" nepilna pusotra gada laikā kļuvusi par vienu no vadošajām platformām Eiropā. Līdz šim aizdevumiem "Twino" piesaistīts finansējums 54 miljonu eiro apmērā.
Pašlaik "Twino" platformā ir apmēram 4000 aktīvu investoru. No kopējā apjoma nozīmīgāko daļu veido Vācijas investori - 22% -, Latvijas investori - 16% -, Igaunijas investori - 14%. Aktīvāki investori "Twino" platformā ir vīrieši un ieguldītāji vecumā no 25 līdz 33 gadiem.
