Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu pensijas vecuma laiku vēlētos aizvadīt, nododoties iemīļotajiem hobijiem un ceļojot. Protams, lai pelnīto atpūtas laiku aizvadītu laiskās nodarbēs, nepieciešama arī stabila finansiālā situācija, ko rada pietiekami liela pensija vai citi uzkrājumi. Tomēr DNB bankas īstenotā aptauja atklāj, ka ievērojama daļa sabiedrības nepaļaujas, ka vecumdienās varētu būt pietiekami aprūpēti no valsts puses, tajā pašā laikā tikai neliela daļa seko līdzi savam personīgajam pensijas uzkrājumam.
Kopš 2016. gada marta no bruto algas pensiju 2. līmenim ik mēnesi tiek novirzīti 6 %, kas gada laikā veido aptuveni vienas mēneša algas apmēru. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji visbiežāk par šo faktu nav informēti. Pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotais pētījums atklāj, ka Latvijas reģions, kura iedzīvotāji vislabāk ir informēti par savam pensijas 2. līmenim novirzīto summu, ir Vidzeme. Tur katrs desmitais zina, kāds ienākumu apmērs tiek virzīts pensijas 2. līmenim. Vissliktāk informēti ir kurzemnieki - tikai 1 % zina šo faktu.
Nenoliedzami nostrādāto gadu laikā uzkrātais pensijas kapitāls ir viens no būtiskākajiem faktoriem saulainu vecumdienu sagaidīšanai. Vaicāti, kā no finanšu aspekta iedomājas savas vecumdienas, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk pauduši vēlmi būt finansiāli nodrošināti tādā mērā, lai varētu atļauties ceļot un īstenot savus hobijus. Visbiežāk par ceļošanu pēc pensijas vecuma sasniegšanas sapņo kurzemnieki (64 %), kuriem seko Pierīgas iedzīvotāji (60 %), kamēr vidzemnieki šo atbildi snieguši salīdzinoši retāk nekā citi (40 %). Pierīgā mītošie visbiežāk minējuši, ka pēc došanās pensijā gribētu nodoties hobijiem (28 %), kamēr visretāk to minējuši kurzemnieki (19 %).
Nereti izteikta arī pieticīgāka vēlme - galvenais, lai pietiek pamatvajadzību apmierināšanai. Šo atbildi sniedzis katrs piektais vidzemnieks un katrs sestais respondents no Latgales, aptuveni katrs desmitais no Kurzemes un Zemgales. Taču citi vecumdienas redz kā iespēju attīstīt savas biznesa ieceres, ja būs atbilstoša iztika. Tā sacījuši 15 % respondentu no Latgales, 12 % no Vidzemes, 11 % no Zemgales, bet visretāk no Kurzemes (3 %).
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja sekot līdzi gan sava izvēlētā pensijas 2. līmeņa plāna rezultātiem portālā manapensija.lv, gan arī savam personīgajam pensijas kontu vietnē Latvija.lv. Tomēr aptaujā apkopotie dati apliecina, ka ievērojama daļa nevienu no šīm iespējām neizmanto. Jautāti par abu vietņu izmantošanu, visbiežāk atbildi "nekad" snieguši Latgales iedzīvotāji (51 % nav izmantojis portāla Latvija.lv sniegtās iespējas, bet 60 % - manapensija.lv). Tajā pašā laikā Latgales iedzīvotāji līdzās Pierīgas iedzīvotājiem ir arī starp tiem, kuri 2.pensijas līmeņa rezultātiem seko biežāk nekā reizi gadā. Tiesa - tikai 4% abos gadījumos.
Lielākā daļa respondentu nekad nav arī izmantojuši iespēju apzināti mainīt savu pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju. To nekad nav darījuši puse vidzemnieku, 45 % kurzemnieku un tāds pats pārsvars zemgaliešu, bet nedaudz retāk - Pierīgā mītošie (39 %) un latgaliešu (38 %). Atbildi, ka par šādu iespēju nekad nav pat dzirdējuši, visbiežāk sniedza Latgales iedzīvotāji (17 %), bet visretāk - vidzemnieki (6 %). Vairākas reizes 2.līmeņa pārvaldītāju mainījuši 13 % Zemgales iedzīvotāju, bet visretāk - vidzemnieki (2 %).
"Tendence, kas ļoti spilgti iezīmējās pētījumā - mūsu sabiedrība nepaļaujas uz to, ka valsts sniegtais atbalsts vecumdienās varētu būt pietiekams visu savu vajadzību apmierināšanai. Tajā pašā laikā ļoti liela daļa aptaujāto atzīst, ka neizprot to, kā veidojas viņu pensija. To varētu pamatot dažādi - cilvēki nav vēlējušies iedziļināties vai informācija nav bijusi pietiekami ērti pieejama. Mūsu klientus mudinām sekot līdzi sava izvēlētā pensijas plāna rezultātiem portālā manapensija.lv, gan arī savam personīgajam pensijas kontam vietnē Latvija.lv, lai noskaidrotu, kāda ir plūsma ikmēneša maksājumiem, kas tiek novirzīti pensijas 2.līmenim, kā veidojas uzkrājums, u.tml. Protams, neskaidrību gadījumā esam atvērti izskaidrot mūsu lomu pensijas kapitāla veidošanā," komentē Armands Ločmelis, DNB Asset Management valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors.
