No mazo akcionāru aizsardzības viedokļa energouzņēmuma "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanas process ir jāvērtē kā katastrofa. Tādēļ atbildīgajām iestādēm būtu jālemj, kādi grozījumi jāveic Komerclikumā un citos likumos, lai līdzīgas situācijas nevarētu atkārtoties nākotnē, pauda biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
"Ja mēs vērtējam no mazo akcionāru viedokļa, tad tas, kā notika LG sadalīšana, bija diezgan liela katastrofa. Pamata princips, kurš ir pieņemts fondu tirgū, skan: akcionāri, neko nedarot, nevar pasliktināt savu stāvokli. Šajā gadījumā normāls process būtu, ja akcionāri automātiski saņemtu akcijas arī atdalītajā uzņēmumā. Problēma šajā gadījumā bija, ka politiskie lēmumi guva virsroku pār mazākuma akcionāru interesēm. [..] Turklāt tā ir ne tikai mazo akcionāru problēma, bet arī ārvalstu institucionālo investoru problēma. Nav noslēpums, ka arī tādi bija LG. Turklāt, atsaucoties uz manis jau pieminēto principu, ārvalstu investors pieņēma, ka nekā nedarīšana nevar pasliktināt viņa stāvokli. Šajā gadījumā, ja nebija aktīvas rīcības [pieteikšanās uz atdalāmā uzņēmuma akcijām] no akciju īpašnieku puses, tad stāvoklis krietni pasliktinās," norādīja Auziņa-Melalksne.
Jāatgādina, ka no energokompānijas LG atdalītā uzņēmuma "Conexus Baltic Grid", kas pārņem gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus, akcijas biržā netiek kotētas. LG mazākuma akcionāri varēja pieteikties nodalāmā uzņēmuma akcijām, taču privātpersonas šajā gadījumā ieguva akcijas, kurām nav regulāru un vienkāršu tirdzniecības iespēju. Savukārt tādi institucionālie investori kā pensiju fondi jaunajā uzņēmumā vispār nevarēja piedalīties, jo likums nosaka, ka tie var ieguldīt tikai regulētā tirgū kotētās akcijās.
"Kad sākās viss šis process, mēs kā birža arī rakstījām vēstuli Saeimai, kurā norādījām, ka LG ir publisks uzņēmums, tam ir 6700 akcionāru un lielākā daļa no tiem ir Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinājām Saeimu ņemt vērā, ka ir šī akcionāru bāze, un noteikt reālu termiņu uzņēmuma sadalīšanai, lai varētu ievērot visas procedūras. Politiskās intereses ņēma virsroku. Turklāt pēc šīs vēstules televīzijā parādījās sižets, kurā biržu nosauca par ietekmīgu "Gazprom" lobiju. Lai gan vēstule bija tikai par to, ka ir jāņem vērā 6700 akcionāru intereses. Diemžēl tas izvērsās tā. Man personīgi šķiet, ka šajā situācijā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzēja ieņemt stingrāku nostāju. Ja arī šajā konkrētajā sadalīšanas gadījumā vairs neko darīt nevar, tad tomēr būtu jāveic grozījumi Komerclikumā vai citos likumos, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē," uzsvēra "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja.
Viņa gan atzina, ka nevienu šajā situācijā nevēlas vainot.
"Diemžēl Latvijas Komerclikums nav rakstīts ar domu par publisko vērtspapīru tirgu. Nu jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kopš Komerclikums ir spēkā, un tajā varētu veikt arī grozījumus. Tostarp Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzētu padomāt, kā Komerclikums varētu kalpot arī publiskā vērtspapīru tirgus interesēm, vai ir jāveic grozījumi kādos citos likumos utt.," pauda Auziņa-Melalksne.
Jau vēstīts, ka Saeima 2016.gada februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un LG sadalīšanu. LG akcionāri septembrī ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, bet 22.decembrī tika nodibināta ''Conexus Baltic Grid'', kurai no LG nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.
LG akcijas kotē "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā. Uzņēmuma akcijas biržā tika iekļautas 1999.gadā un pašlaik publiskajā apgrozībā ir 25,3 miljoni LG akciju. Savukārt nodalītā uzņēmuma ''Conexus Baltic Grid'' akcijas biržā nav iekļautas. Teorētiski par to varētu lemt uzņēmuma akcionāri, bet nekādas saistības šajā ziņā jaunizveidotajam uzņēmumam nav izvirzītas. Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri - 34,1% kapitāldaļu pieder "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3 % - "Uniper", 16% - "Itera Latvija". Pārējiem akcionāriem pieder 2,5% ''Conexus Baltic Grid'' akciju.
