Lietuvas uzņēmēji vēlētos, lai Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis (SGT) kļūtu par reģionālo termināli.
Atbalsts šai idejai nesen izteikts uzņēmēju tikšanās laikā ar enerģētikas ministru Žīgimantu Vaičūnu, paziņojusi Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācija (LVK).
"Valdībai uz dabasgāzes nozari būtu jāskatās ne tikai no politiskās, bet arī saimnieciskās puses. Nav šaubu, ka enerģētiskā neatkarība ir prioritārs jautājums. Taču, domājot par termināļa uzturēšanas izmaksām un gāzes patēriņa samazināšanos, valstij šai nozarē nepieciešama ilglaicīga stratēģija," norādījis LVK prezidents Valds Sutkus.
Pēc viņa teiktā, Lietuvai racionālākais variants no termināļa uzturēšanas viedokļa būtu padarīt to par reģionālu projektu, iesaistot tajā kaimiņvalstis.
Lietuvas jaunais enerģētikas ministrs pagājušā gada nogalē izteicās, ka Lietuvas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa kuģa "Independence" izpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma "Hoegh LNG" būs atkarīgas no Latvijas un Igaunijas nostājas. Pēc viņa teiktā, ja pārējās Baltijas valstis atzītu to par reģionālo termināli, tas dotu iemeslu saņemt atbalstu kuģa izpirkšanai, un līdz ar to arī termināļa kuģa uzturēšana Lietuvas gāzes lietotājiem izmaksātu lētāk.
Savukārt Igaunijas dabasgāzes tirdzniecības kompānijas "Eesti Gaas" ģenerāldirektors Antss Nots drīz pēc tam paziņoja, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa atzīšana par reģionālo termināli izkropļotu gāzes tirgu un izmaksātu ļoti dārgi. Pēc viņa teiktā, Baltijas valstīm nepieciešams viens liels terminālis, bet vairākiem lieliem termināļiem tirgū nepietiek vietas.
Nots norādīja, ka projektam, kurš saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, jābūt visizdevīgākajam un efektīvākajam - tādam, kurš vismazāk apgrūtina sabiedrību. Viņaprāt, reģionālais terminālis Igaunijā būtu labāks risinājums.
Igaunijas Ekonomikas ministrija decembra beigās pavēstīja, ka tai nav viedokļa attiecībā uz Klaipēdas termināļa atzīšanu par reģionālu termināli.
Saskaņā ar neoficiāliem rīcībā esošiem datiem no EK iecerēts mēģināt saņemt atbalstu aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. Vēl pirms tam termināļa operatore "Klaipedos nafta" bija izsludinājusi konkursu par 300 miljonu eiro aizņēmumu no bankām, taču tas pagaidām apturēts.
Līdz šim Lietuvai nav izdevies vienoties ar "Hoegh LNG" par " Independence" izpirkšanu agrāk par 2024.gadu. Norvēģijas kompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Hēgs pērn maijā Oslo Lietuvas sabiedriskās televīzijas žurnālistiem sacīja, ka tādu iespēju gan pilnībā nenoraida un "ir atvērts partneru piedāvājumiem".
Par termināļa kuģa nomu "Klaipedos nafta" gadā maksā 68,9 miljonus dolāru (aptuveni 65,95 miljonus eiro), tātad desmit gadu laikā šī summa sasniegs aptuveni 659,5 miljonus eiro. "Hoegh LNG" ne tikai iznomājusi Lietuvai kuģi ar visu apkalpi, bet arī nodrošina tā pārvaldību un apkopi.
