Latvijā lielākie apvienošanās darījumi pagājušajā gadā īstenoti mazumtirdzniecības sektorā, pavēstīja Konkurences padomes (KP) komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.
KP publiskotā informācija liecina, ka 2016.gadā KP kopumā pieņēma 13 lēmumus 11 apvienošanās lietās un divās paziņoto vienošanos lietās, kopumā ietekmējot 12 nozares un vairāk nekā 15 definētos konkrētos tirgos. Tiešā vai pastarpinātā veidā tie ietekmēja tirgus koncentrāciju tādās tautsaimniecības nozarēs kā nespecializētā mazumtirdzniecība, piena pārstrāde, dzērienu vairumtirdzniecība, risku apdrošināšana u.c. KP pagājušā gada lēmumi paziņoto vienošanos un apvienošanās lietās ir ietekmējuši konkurences attīstību kopumā 1,031 miljarda eiro tautsaimniecības segmentā.
Visos gadījumos lēmumi ir bijuši atļaujoši, kas nozīmē, ka KP skatījumā vērtējamās paziņotās vienošanās un apvienošanās neatstāja negatīvu ietekmi uz konkurences situācijas attīstību attiecīgajos konkrētajos tirgos.
Pēc KP vēstītā, lielākie apvienošanās darījumi 2016.gadā gan iesaistīto uzņēmumu skaita, gan kopējo gadījumu skaita, gan finansiālās ietekmes ziņā skāruši nespecializēto mazumtirdzniecības veikalu tirgu. Seko citu preču kategoriju vairumtirdzniecība, tajā skaitā lauksaimniecības, tabakas u.c. vairumtirdzniecība, kā arī piena pārstrāde.
"Analizējot apvienošanās tendences aizvadītajā gadā, KP novēro mērenu ārvalstu investoru ieguldījumu pieaugumu, kā rezultātā tiek stiprināta dažādu nozaru konkurētspēja starptautiskajā līmenī, kā arī attīstīta uzņēmumu darbības stabilitāte," piebilda Vilsone.
Viņa arī norādīja, ka pērn KP apvienošanās darījumu izvērtēšanā iedibināja jaunas analīzes prakses un metodes. Piemēram, vērtējot apvienošanos ziņojumus mazumtirdzniecības jomā, KP sāka izmantot izohronu metodi, ar kuru tika noteikta konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, tādējādi analīzē izmantojot jaunākās starptautiski atzītās prakses.
KP prognozēja, ka nākotnē sagaidāma turpmāka dažādu līmeņu un nozaru uzņēmumu saplūšana, kas varētu sniegt vairākus konkurences labumus – plašāku preču daudzveidību patērētājiem un inovatīvu risinājumu ieviešanu uzņēmumu ikdienas darbībā. Tāpat KP paredz, ka turpināsies dažādu risinājumu meklēšana, lai uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmantotu digitālās vides iespējas.
KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.
No aizlieguma tiek atbrīvotas tādas uzņēmumu vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem. Šīs vienošanās nedrīkst uzlikt iesaistītajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai, kā arī nedrīkst dot iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Tāpat šīs vienošanās ir paziņojamas KP, kas pieņem lēmumu par to atļaušanu vai aizliegšanu.
